/nginx/o/2021/11/15/14203633t1h7519.jpg)
Pētnieki no Adelaidas un Kopenhāgenas ir padziļināti izpētījuši mataino mamutu izmiršanas procesu 20 tūkstošu gadu garumā, vēsta zinātnisko publikāciju izdevums "Science Daily". Tika secināts, ka tieši cilvēka apzināti veiktās darbības, ne tikai klimata pārmaiņas, ir veicinājušas šīs dzīvnieku sugas pilnīgu izzušanu no planētas.
“Cilvēka loma mataino mamutu populācijas izzušanā ir kritiski svarīga. Mēs izpētījām gan fosilijas un senus DNS paraugus, gan lietojām datorsimulācijas un identificējām konkrētas cilvēku darbības un radītos draudus, kas pakāpeniski radīja šo situāciju,” vēstīja Adelaidas Universitātes vides institūta vadošais pētnieks Deimiens Fordhems.
Atrastās fosilijas un DNS norāda uz to, ka atsevišķos pasaules reģionos mataino mamutu izzušana tika paātrināta par 4000 gadiem, pateicoties cilvēkam, kurš šos dzīvniekus izmantoja gaļas, ādas, kaulu un ilkņu ieguvei.
Līdz šim populācijas izmiršanas kontekstā zinātnieki runāja tikai par klimata pārmaiņu ietekmi.
Tāpat tika noskaidrots, ka mamuti Arktiskajā klimatā ir spējuši izdzīvot vairākus tūkstošus gadu ilgāk, nekā iepriekš bija pieņemts, galvenokārt uzturoties mazās, izolētās un cilvēku neapdzīvotās teritorijās.
Adelaidas Universitātes seno DNS pētnieks, asociētais profesors Džeremijs Ostins vēstīja, ka matainie mamuti bija Sibīrijas pastāvīgie “iedzīvotāji” vismaz 5000 gadus.
Savukārt cilvēki šos dzīvniekus nogalināja ne tikai pašaizsardzības nolūkos, bet ar nodomu, tādējādi ietekmējot Eirāzijas faunas turpmāko attīstību.
