Auto apkope servisā kļūs dārgāka

Automašīnas servisā FOTO: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

2021. gada laikā vairākkārtīgi ir augusi gan elektrības, gan dabasgāzes cena. Elektrībai cenas pieaugums ir 48%, dabasgāzei savukārt 171%. Tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, Auto asociācija ir veikusi aprēķinu par to, kā šo energoresursu cenu pieaugums, kā arī izmaiņas citu pozīciju izmaksā ietekmē auto servisu pakalpojumu cenas.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts, lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot. Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmas par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 līdz 2500 EUR bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 EUR. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams speciālistu trūkums, konkurence šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī, un tur vidējā stundas likme ir 15,65 EUR.

Lai mehāniķis varētu savu darba laiku veltīt tikai savam darbam, tam ir nepieciešams tā sauktais neproduktīvais personāls. Tie ir klientu apkalpotāji, sagādnieki, dokumentu administrētāji vai visi tie, kuri rūpējas par to, lai mehāniķis var darīt tikai to, ko tas prot vislabāk, - remontēt. Arī šī personāla izmaksas 2021. gadā sastāda vidēji 7,75 bruto. Virsbūves remontdarbos, kuru izpilde ir sarežģītāka, arī šā personāla algas ir nedaudz augstākas, 9,3 EUR bruto stundā.

Nākamā cenas komponente ir darbu izmaksas, kas saistītas ar tiem nepieciešamajiem materiāliem. Dažādas smērvielas, sīkmateriāli, palīglīdzekļi, kas servisa darbiem vidēji izmaksā 1,96 EUR uz stundas darbu.

Viena no lielākajām izmaksu komponentēm ir vispārējās izmaksas. Telpu izmaksas, iekārtu amortizācija, personāla apmācības, komunālie pakalpojumi. Jo vairāk serviss iegulda savu darbinieku kvalifikācijā, jo modernāks ir tā aprīkojums, jo lielākas ir šīs izmaksas. Regulārajā servisā tās ir vidēji 19.07 EUR uz stundu servisa darba. Virsbūves remontdarbos šīs izmaksas ir būtiski augstākas. Gan tādēļ, ka kvalitatīvai šo darbu veikšanai ir nepieciešamas dārgas iekārtas, gan pats process ir ļoti energoietilpīgs, izmaksas uz vienu servisa darba stundu ir 28,6 EUR.

Saliekot kopā augstāk minētos skaitļus, var visai viegli sarēķināt, ka ar nosacījumu, ja serviss darbojas pilnībā atbilstoši ražotāja noteiktajai tehnoloģijai, tā personāls ir augsti kvalificēts un darbojas ar modernām iekārtām, kā arī pilnībā maksā visus nodokļus, tā darba stundas pašizmaksa* 2021. gadā ir augusi līdz 42,39 EUR regulārajā servisā un līdz 55,51 EUR stundā virsbūves darbiem.

Šobrīd autorizētajos servisos regulārā servisa darba stundas klienta cena bez atlaidēm svārstās ap 52 EUR/stundā (bez PVN). Pagaidām vēl auto servisi energoresursu cenu kāpumu cenšas kompensēt ar iekšējiem resursiem, taču, pieaugot izmaksu kāpumam, arī šie resursi tiks izsmelti. Tikmēr visai dramatiska aina veidojas virsbūves remontu servisā. Pirms šā izmaksu kāpuma virsbūves remontdarbu darba stundas pārdošanas cena svārstījās ap 35 EUR stundā, kas jau ir daudzkārt zemāka nekā šīs stundas pašizmaksa. Šāda situācija veidojās saistībā ar to, ka virsbūves remontdarbu tirgū noteikumus diktē apdrošināšanas kompānijas, kuras veido tuvu pie 90% no šī sektora apgrozījuma un lielā mērā nosaka spēles noteikumus, kuriem servisi ir spiesti pakļauties ražotāju noteikto prasību dēļ. Taču energoresursu izmaksu pieaugums pašizmaksu palielinās līdz 10% regulārajā servisā un līdz 20% virsbūves remontiem (to lielās energoietilpības dēļ), kas neizbēgami novedīs pie nepieciešamības šīs cenas celt, jo iekšējie resursi šā pieauguma kompensācijai ir pilnībā izsmelti.

Tirgū, protams, netrūkst arī neatkarīgo servisu, kuriem šīs izmaksas iespējams samazināt, darbojoties vienkāršākās telpās, neinvestējot modernākajās iekārtās un darbinieku kvalifikācijas celšanā un uzturēšanā, jo neviens viņiem šādas prasības neuzstāda, un tādējādi tie var nodrošināt par 20-30% zemāku stundas cenu tirgū. Taču ar visai lielu ticamību var apgalvot, ka jebkurš, kurš tirgū piedāvā vēl zemāku darba stundas cenu, lielākā vai mazākā pakāpē darbojas ēnu sektorā. (Skatīt grafiku Nr.1.).

FOTO: Publicitātes foto
FOTO: Publicitātes foto
Uz augšu
Back