Vienlaikus jaunākie socioloģiskie dati liecina, ka mazākumtautību pārstāvji jūtas labāk multikulturālā vidē, kamēr trešdaļa latviešu dod priekšroku etniski viendabīgai videi.
Tikmēr aptauju dati par iedzīvotāju kontaktiem liecina, ka lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju draugu, ģimenes locekļu, kolēģu un paziņu lokā bieži ir sastopami latvieši un citu tautību cilvēki, kas liecina, ka nenotiek "iekšēja pašizolēšanās", teica eksperts. Tāpat secināms, ka mazākumtautību pārstāvjiem dzīve aizrit multikulturālākā vidē nekā latviešiem, un kopumā sociālo kontaktu tīkls mazākumtautībām Latvijā ir kulturāli daudzveidīgāks nekā latviešiem. Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka tas neliecina par to, vai pastāv drošticama kontaktu kvalitāte.
Vēl kādā pētījumā iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties "sajūtu termometrā", proti, sniegt atbildes par to, cik siltas jūtas 100 punktu skaitā viņiem ir pret citām kultūras un etniskajām grupām. Iegūtās atbildes liecina, ka mazākumtautībām ir siltākas jūtas pret sev līdzīgajiem un citām slāvu tautībām. Tāpat secināms, ka amerikāņi un ebreji ir kā tāda robežšķirtne, kur jūtas kļūst aukstākas. Dati gan liecina, ka latviešiem ir siltākas jūtas pret amerikāņiem nekā mazākumtautībām, tomēr otrāda situācija vērojama attiecībā pret ebrejiem.
Krievi un latvieši atšķirības starp abām šīm etniskajām grupām vērtē līdzīgi.
Piemēram, krievvalodīgie iedzīvotāji latviešu atšķirību novērtējuši ar 2,7 no 10 punktiem, kamēr latviešu vērtējums par atšķirību no krieviem bijis nedaudz virs trim punktiem. Pēc Kaprāna teiktā, tas esot salīdzinoši neliels kultūras atšķirību novērtējums.