Nepilsonības faktors negatīvi ietekmē uzticēšanos valsts institūcijām un diferencē šo attieksmi mazākumtautību vidū, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš iepazīstināja Saeimas deputātus ar vairāku pētījumu rezultātiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti.
Eksperts klāstīja, ka mazākumtautību vidū uzticēšanās dažādām institūcijām ir ievērojami zemāka nekā latviešu majoritātei. Armijai uzticas 40% krievu, kamēr latviešu vidū uzticēšanās armijai ir divreiz augstāka. Līdzīga situācija esot saistībā ar valdību un Saeimu, tomēr izteikta atšķirība vērojama, vērtējot uzticēšanos tieslietu sistēmai. Latviešu vidū uzticēšanās tieslietu sistēmai ir apmēram par 7% zemāka nekā krievvalodīgo vai cittautiešu vidū.
Turpretī vismazākā atšķirība uzticēšanās līmenī starp tautībām vērojama attiecībā pret policiju. Šo institūciju iedzīvotāji, iespējams, uztver neitrālāk, piebilda Kaprāns.
Savukārt mazākumtautību vidū tieši nepilsoņi pauž lielāku neuzticēšanos valsts institūcijām, norādīja pētnieks.
Tikmēr atbildes uz jautājumiem par piederības sajūtu Latvijai ļauj secināt, ka tā ir spēcīga visās etniskajās grupās, tomēr Kaprāns vērsa uzmanību uz to, ka mazākumtautību apziņa bijusi svārstīga un kaut kādā ziņā - apstākļu nosacīta. Tā, piemēram, 2015.gadā, Ukrainas notikumu iespaidā, piederīguma sajūta valstij mazākumtautību vidū vājinājās. Viņš teica, ka ģeopolitiskais konteksts neatstāj iedzīvotājus vienaldzīgus.
Šodien komisijas sēdē Kaprāns arī informēja, ka aptauju dati liecina, ka mazākumtautības izrāda zemāku nacionālo lepnumu vai pauž to retāk nekā latvieši. "Tas ir jautājums, kas rada daudz citu jautājumu. Redzam identificēšanos ar valsti, bet vienlaikus vērojam krītošu nacionālo lepnumu," sacīja eksperts, piebilstot, ka tas rada sekas uz sabiedrības saliedētību etnokulturālajā aspektā.
Viņš arī pastāstīja, ka ar pētnieci Intu Mieriņu ir definējis trīs krievvalodīgo iedzīvotāju tipus - tautieši, kritiskie moderāti un Eiropas krievi. "Tautieši" esot ar noturīgu pozitīvu viedokli pret Krieviju, spēcīgu piederību Krievijai un nepatiku pret Eiropas Savienību (ES). Šī tipa cilvēki neuztver Krieviju kā draudu Latvijas neatkarībai un tas raksturīgs nepilsoņiem, vecākajai paaudzei, iedzīvotājiem ar zemāku izglītību un īpaši vērojams Latgalē. Tomēr tas neesot dominējošais krievvalodīgo tips, jo tajā iekļaujas apmēram 25% no visiem Latvijas krievvalodīgajiem.
Dominējošais tips valstī esot "kritiskie moderāti", kuri veido apmēram 60% no visiem Latvijas krievvalodīgajiem. Šī tipa cilvēki pieņem gan Krieviju, gan ES, bet var arī būt pret abām kritiski. Viņi izjūt piederību Latvijai, tomēr nelepojas, ka te dzīvo. Šis tips esot visraksturīgākais Rīgas krievvalodīgo un jauniešu vidū.
Savukārt trešais tips jeb "Eiropas krievi" ir mazākā no grupām, kas ir izteikti liberāla. Tā ir raksturīga krievvalodīgajiem, kuri dzīvo Latvijas reģionos, kur dominē etniskie latvieši. Tāpat šis tips visbiežāk esot sastopams starp pilsoņiem, jaunāko paaudzi, kā arī pārtikušo un izglītoto krievvalodīgo iedzīvotāju daļu.
Rezumējot pētījumos iegūtos datus, Kaprāns teica, ka sabiedrību polarizē ģeopolitika, vēsture un pārstāvniecība. Viņš uzsvēra, ka mazākumtautības joprojām nejūtas pārstāvētas nacionālā līmenī, kas veido iekšējo polarizāciju.
Diskutējot par eksperta pausto, deputāte Krista Baumane (AP) lūdza Kaprāna komentāru par Saeimas nesen pieņemto lēmumu - aizliegt publiskos pasākumos Georga lentīšu izmantošanu. Viņa teica, ka viens no argumentiem, kas mudināja nepieņemt šādu normu, bija saistīts ar to, ka tādā veidā varētu veicināt tieši lielāku vēlmi mazākumtautībām izmantot šo simbolu.
Pētnieks akcentēja, ka viņam nav datu šajā jautājumā, tomēr viņš pieļāva, ka lielākā mazākumtautību daļa varētu būt pret šādu iniciatīvu, un to nevērtē pozitīvi. Eksperts minēja, ka šāds lēmums palielina simboliskā apdraudējuma sajūtu, piebilstot, ka latviešiem vēsture ir tikpat svarīga, cik mazākumtautībām, tomēr, runājot par Otro pasaules karu, mazākumtautībām tā varētu arī būt svarīgāka.
Tomēr komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka Georga lente ir ideoloģisks manifestācijas elements, jo neesot tā, ka krievi sevi asociē ar to. Viņaprāt, deputātu pienākums ir skaidrot, ka tas ir ideoloģijas elements un krievi nav jāasociē ar šo lenti.
"Es pabeidzu krievu skolu, un tur nebija Georga lentes. Tās parādījās daudz vēlāk," pauda Judins, sakot, ka deputātiem šī attieksme ir jāskaidro, nevis jāstāsta, ka lente ir krievu identitātes sastāvdaļa.
