Rezumējot pētījumos iegūtos datus, Kaprāns teica, ka sabiedrību polarizē ģeopolitika, vēsture un pārstāvniecība. Viņš uzsvēra, ka mazākumtautības joprojām nejūtas pārstāvētas nacionālā līmenī, kas veido iekšējo polarizāciju.
Diskutējot par eksperta pausto, deputāte Krista Baumane (AP) lūdza Kaprāna komentāru par Saeimas nesen pieņemto lēmumu - aizliegt publiskos pasākumos Georga lentīšu izmantošanu. Viņa teica, ka viens no argumentiem, kas mudināja nepieņemt šādu normu, bija saistīts ar to, ka tādā veidā varētu veicināt tieši lielāku vēlmi mazākumtautībām izmantot šo simbolu.
Pētnieks akcentēja, ka viņam nav datu šajā jautājumā, tomēr viņš pieļāva, ka lielākā mazākumtautību daļa varētu būt pret šādu iniciatīvu, un to nevērtē pozitīvi. Eksperts minēja, ka šāds lēmums palielina simboliskā apdraudējuma sajūtu, piebilstot, ka latviešiem vēsture ir tikpat svarīga, cik mazākumtautībām, tomēr, runājot par Otro pasaules karu, mazākumtautībām tā varētu arī būt svarīgāka.
Tomēr komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka Georga lente ir ideoloģisks manifestācijas elements, jo neesot tā, ka krievi sevi asociē ar to. Viņaprāt, deputātu pienākums ir skaidrot, ka tas ir ideoloģijas elements un krievi nav jāasociē ar šo lenti.
"Es pabeidzu krievu skolu, un tur nebija Georga lentes. Tās parādījās daudz vēlāk," pauda Judins, sakot, ka deputātiem šī attieksme ir jāskaidro, nevis jāstāsta, ka lente ir krievu identitātes sastāvdaļa.