Iedomājieties. Ir parastas darba dienas vakars. Jūs esat lielveikalā, paņemat groziņu un ejat piena produktu nodaļas virzienā. Tas ir darīts simtiem reižu. Paejat garām maizei, ar grūtībām neapstājaties pie bulciņu stenda, tad – gurķu burkas, pupiņas un banāni. Un pēkšņi vairs neatceraties, kur atrast kefīru. Tam vajadzēja būt pa labi, varbūt veikala darbinieki ir kaut ko pārkārtojuši?
Un tad nāk apjausma, ka esat taču nevis, piemēram, Rīgas lielveikalā, bet maz apmeklētā piepilsētā. Tātad teorētiski neesat arī apmaldījies, bet trikus izstrādā jūsu smadzenes.
Pētnieku redzeslokā jau ilgu laiku ir jautājums par to, kā cilvēka smadzenes uztver telpu, sevišķi tādu, kas šķiet jau pazīstama, piemēram, veikali no viena uzņēmuma ķēdes.
Psihologi no Arizonas Universitātes nonākuši pie jauniem secinājumiem, proti, ka cilvēka smadzenes atpazīstamu vidi uztver tā kaut ko absolūti svešu.
Šī tiek saukta par atgrūšanās teoriju.
Pētījumā, kas tika publicēts zinātnes žurnālā “Nature Communications”, tiek norādīts, ka šie
jauniegūtie secinājumi nākotnē varētu palīdzēt Alcheimera vai insulta slimniekiem, lai precīzāk noteiktu iemeslus, kas izraisa telpiskās atmiņas pasliktināšanos vai apgrūtinātu orientēšanos telpā.
“Pastāv iespēja, ka atgrūšanās mehānismam neironu līmenī ir saistība ar novecošanu. Ja šos faktorus rūpīgāk izpēta jaunu cilvēku vidū, mēs varētu vairāk izprast to, kas mainās, cilvēkam novecojot,” stāsta vadošais pētnieks Lī Žengs.
27 Arizonas Universitātes pētījuma dalībnieki vēroja animētu video no veikala apmeklētāja perspektīvas, viņam ejot pa virtuālajām pilsētām, kas izskatījās teju identiskas.
Katrā pilsētā atradās viens veikals zaļā apļveida zonā, bet vēl seši novietoti pilsētu nomalēs. Katrā pilsētā veikali atradās vienās un tajās pašās lokācijās, bet ne visur veikali bija no vienas ķēdes.
Veikala apmeklētājiem virtuālajā pilsētā bija jādodas no centrālā veikala uz nomaļu veikalu un pēc tam tika lūgts izstāstīt, kur katrs veikals atradās, kā arī cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai pārvietotos no viena uz otru.
Dalībniekiem tika ļauts skatīties virtuālās tūres ierakstus līdz brīdim, kad viņi bija iegaumējuši visu trīs pilsētu plānus.
Pēc tam viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par pilsētu kartēm, jānorāda, kuri veikali atradās konkrētās pilsētās un cik tālu tie bija viens no otra.
Ņemot vērā to, cik līdzīgas bija pilsētas, šis uzdevums tomēr izrādījās grūtāks nekā iecerēts.
Veicot šo pētījumu ar magnētiskās rezonanses kontroli, tika novērots, ka cilvēka smadzenes atsvešinātāk uztvēra vienas ķēdes veikalus dažādās pilsētās salīdzinājumā ar vienas pilsētas dažādiem veikaliem.
Pētnieki norāda, ka tas saistīts ar cilvēka smadzeņu kapacitāti –
mēs esam iegaumējuši noteiktas telpas – veikala, restorāna, pilsētas – īpašības, lai katru reizi nebūtu šī informācija jāmācās no jauna.
Taču tādējādi smadzenes tiek “ietrenētas” neapgūt jaunu informāciju it kā šķietami zināmās situācijās, piebilst pētnieki.
Nākotnē plānots, ka šādiem pētījumiem tiks ierīkota virtuālās realitātes istaba ar lielveikala simulāciju, lai uzzinātu, kā seniori ar Alcheimera slimības riskiem apgūst jaunas telpas.
