Kā Latvijai sasniegt digitālo izcilību?

Prof. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente FOTO: Publicitātes foto

Virspusējam vērotājam varētu šķist, ka Latvija digitalizācijas jomā ir starp līderiem: mums ir ātrs internets ar labu pārklājumu, visā Latvijā uzstāda 5G bāzes stacijas, mūsu tehnoloģiju uzņēmumi iekaro pasaules tirgus.

Tomēr, palūkojoties tuvāk, ir vēl daudz darāmā. Liela mēroga projektu veiksmes un sasniegumi, kā e-paraksts vai jaudīgi kiberdrošības risinājumi, ēnā neredzamus atstāj tos, kuriem iet grūtāk. Kamēr lielie uzņēmumi ievieš visjaunākās tehnoloģijas, daudziem vidējiem, mazajiem un jo sevišķi – mikro uzņēmumiem – vēl ir jāievieš pamatrisinājumi un informācijas sistēmas jūtamu efektivitātes uzlabojumu un konkurētspējas celšanā. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas ikgadējais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojums – digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā esam tikai 23. vietā starp 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Arī kopējais DESI rādītājs ir nedaudz zem ES vidējā. Lai mazinātu digitālo nevienlīdzību, ir izstrādātas digitālās transformācijas pamatnostādnes tuvāko septiņu gadu periodam. Konkrēti pasākumi paredzēti dažādos plānošanas dokumentos, turklāt digitālajā jomā no ES fondu līdzekļiem tiks investēti vairāk nekā 600 miljoni eiro.

Investēt, nevis apgūt

Latvijas politiķu un arī uzņēmēju ikdienas leksikā jau gadiem tiek izmantots jēdziens “apgūt fondu līdzekļus”. Mums nav nepieciešams “apgūt līdzekļus”, mums ir nepieciešams gudri investēt instrumentos, kas dod vislielāko atdevi visām nozarēm un sektoriem, kas ir jo būtiskāk šajā laikā. Viens no instrumentiem, kas palīdzēs atveseļoties, ir investīcijas digitālajā transformācijā. Apdomīgi un viedi izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, ir iespējams ne tikai veicināt ekonomikas apriti, bet arī pacelt jaunā kvalitātē visdažādākos biznesus. ES Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā piektā daļa finansējuma – 384 miljoni eiro – ir atvēlēti galveno digitālo problēmu novēršanai. Tas ietver gan iedzīvotāju digitālo prasmju sekmēšanu, gan fiziskās infrastruktūras uzlabošanu lauku reģionos, kas saskaņā ar DESI ziņojumu mūsu valstī ir zem kritiskā līmeņa. Tāpat finansējums paredzēts digitālajiem uzlabojumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tostarp Latvijas dalībai pārrobežu projektos. Šī finansējuma lietderīga izmantošana ir valsts un pašvaldību iestāžu un politiķu kopēja atbildība. 380 miljoni eiro var šķist milzīga summa, taču vienlaikus tā ir samērā ierobežota. Nozarēm identificējot savas primārās digitalizācijas vajadzības, uzņēmumiem definējot savas izaugsmes iespējas un politiķiem pieņemot valstiskus, nevis šauri politiskus lēmumus, digitālās attīstības rezultātā pieaugs vispārējā konkurētspēja. Tādējādi notiks arī ekonomikas atveseļošanās. Nevajadzētu aizmirst arī cilvēkus, kuri stāv aiz visiem šiem lielajiem plāniem – iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana valstij būs milzīgs ieguvums. Visiem šiem jautājumiem pieskarsimies arī ikgadējā LIKTA konferencē, kurai ikviens varēs sekot tiešsaistē 2. decembrī. Šogad konferences tēma ir Digitālais kompass – kā gudri pārvaldīt IKT investīcijas prasmēs, pārvaldē, infrastruktūrā un biznesā. Mūsu speciālisti un eksperti meklēs zelta vidusceļu, kā gudri investēt pieejamo finansējumu visas sabiedrības interesēs.

Jāmācās saprast iespējas

Digitālā transformācija neaprobežojas ar datoru iegādāšanos katram darbiniekam vai komunikāciju tiešsaistē. Veicinot izpratni par digitālajām iespējām, uzņēmumiem ir potenciāls atklāt jaunas attīstības perspektīvas visdažādākajās nozarēs. Tās var būt automātiskās iekārtas bezatlikumu ražošanai pārtikas sektorā vai lielo datu izmantošana uzņēmuma attīstības stratēģijas modelēšanā. Tā var būt datorredze, kas lieti noder gan satiksmes pārvaldībā, gan ieplīsušu olu atpazīšanā. Pat jau tik ierastās pašapkalpošanās kases lielveikalos ir daļa no digitālās transformācijas, kas attīstīsies visdažādākajos veidos un formās. Taču viens ir ieviest jaunus digitālos risinājumus, bet pavisam kas cits – saredzēt un atpazīt iespējas un situācijas, kurās to izmantošana būtu grūdiens uzņēmuma attīstībai kā peļņu nesošs instruments.

Kopumā sabiedrības digitālo prasmju jomā Latvija ir 20. vietā Eiropā. Krietni labāk izskatāmies IKT absolventu ziņā, kur mūsu rādītājs 4,4% no visiem absolventiem ir augstāks par ES vidējo rādītāju 3,9%. Taču šīs jomas speciālistu īpatsvars nodarbinātības izteiksmē ir zemāks nekā Eiropā. Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejamas vairākas mācību programmas, kurās ar valsts vai privātā kapitāla atbalstu iespējams apgūt digitālo prasmju pamatus vai papildināt esošās zināšanas. Kā piemēru var minēt LIKTA organizētās Virtuālās prakses, kā arī virkni citu programmu.

Veiksmīgas valsts pamatu veido izglītoti iedzīvotāji. Tāpēc šis ir viens no aspektiem, kam jāturpina pievērst pastiprināta uzmanība arī digitālās transformācijas kontekstā. Ieguldījumi cilvēkresursos – gan privātajā, gan publiskajā sektorā – ir viena no veiksmes atslēgām Latvijas kā digitālas viedvalsts veidošanā. Apvienojumā ar pārdomātu pieeju digitalizācijai dažāda mēroga uzņēmumos, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, Latvijai ir potenciāls jau drīz vien ne tikai pakāpties DESI indeksā, bet arī gūt taustāmu un vērā ņemamu labumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tā ir iespēja, kuru mēs nedrīkstam palaist garām!

Uz augšu
Back