Tomēr, palūkojoties tuvāk, ir vēl daudz darāmā. Liela mēroga projektu veiksmes un sasniegumi, kā e-paraksts vai jaudīgi kiberdrošības risinājumi, ēnā neredzamus atstāj tos, kuriem iet grūtāk. Kamēr lielie uzņēmumi ievieš visjaunākās tehnoloģijas, daudziem vidējiem, mazajiem un jo sevišķi – mikro uzņēmumiem – vēl ir jāievieš pamatrisinājumi un informācijas sistēmas jūtamu efektivitātes uzlabojumu un konkurētspējas celšanā. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas ikgadējais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojums – digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā esam tikai 23. vietā starp 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Arī kopējais DESI rādītājs ir nedaudz zem ES vidējā. Lai mazinātu digitālo nevienlīdzību, ir izstrādātas digitālās transformācijas pamatnostādnes tuvāko septiņu gadu periodam. Konkrēti pasākumi paredzēti dažādos plānošanas dokumentos, turklāt digitālajā jomā no ES fondu līdzekļiem tiks investēti vairāk nekā 600 miljoni eiro.
Latvijas politiķu un arī uzņēmēju ikdienas leksikā jau gadiem tiek izmantots jēdziens “apgūt fondu līdzekļus”. Mums nav nepieciešams “apgūt līdzekļus”, mums ir nepieciešams gudri investēt instrumentos, kas dod vislielāko atdevi visām nozarēm un sektoriem, kas ir jo būtiskāk šajā laikā. Viens no instrumentiem, kas palīdzēs atveseļoties, ir investīcijas digitālajā transformācijā. Apdomīgi un viedi izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, ir iespējams ne tikai veicināt ekonomikas apriti, bet arī pacelt jaunā kvalitātē visdažādākos biznesus. ES Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā piektā daļa finansējuma – 384 miljoni eiro – ir atvēlēti galveno digitālo problēmu novēršanai. Tas ietver gan iedzīvotāju digitālo prasmju sekmēšanu, gan fiziskās infrastruktūras uzlabošanu lauku reģionos, kas saskaņā ar DESI ziņojumu mūsu valstī ir zem kritiskā līmeņa. Tāpat finansējums paredzēts digitālajiem uzlabojumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tostarp Latvijas dalībai pārrobežu projektos. Šī finansējuma lietderīga izmantošana ir valsts un pašvaldību iestāžu un politiķu kopēja atbildība. 380 miljoni eiro var šķist milzīga summa, taču vienlaikus tā ir samērā ierobežota. Nozarēm identificējot savas primārās digitalizācijas vajadzības, uzņēmumiem definējot savas izaugsmes iespējas un politiķiem pieņemot valstiskus, nevis šauri politiskus lēmumus, digitālās attīstības rezultātā pieaugs vispārējā konkurētspēja. Tādējādi notiks arī ekonomikas atveseļošanās. Nevajadzētu aizmirst arī cilvēkus, kuri stāv aiz visiem šiem lielajiem plāniem – iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana valstij būs milzīgs ieguvums. Visiem šiem jautājumiem pieskarsimies arī ikgadējā LIKTA konferencē, kurai ikviens varēs sekot tiešsaistē 2. decembrī. Šogad konferences tēma ir Digitālais kompass – kā gudri pārvaldīt IKT investīcijas prasmēs, pārvaldē, infrastruktūrā un biznesā. Mūsu speciālisti un eksperti meklēs zelta vidusceļu, kā gudri investēt pieejamo finansējumu visas sabiedrības interesēs.