Aprit 80 gadi kopš Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas

Veidojot sveču taku pie Brīvības pieminekļa, piemin Rumbulas traģēdijas upurus. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Šodien, 30. novembrī, aprit 80 gadi kopš Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas. Piemiņas pasākumā Rumbulas memoriālā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, politiķe atzīmējusi, ka mēs par to stingri iestājamies gan savā valstī, gan starptautiski. Pēc viņas domām, lai nepieļautu kaut kā līdzīga atkārtošanos, ir ne tikai jāzina, bet jāanalizē šo šausminošo traģēdiju cēloņi.

"Jāzina, ka šķietami bezcerīgās situācijās ir iespējas pretoties, kā to arī Latvijā darīja ebreju glābēji," uzsvēra Mūrniece.

Savā uzrunā viņa sacīja, ka pirms 80 gadiem, kad savu neatkarību zaudējusī Latvijas valsts nebija spējīga aizstāvēt savus pilsoņus no svešu varu patvaļas tās teritorijā, vienu no nežēlīgākiem noziegumiem pret cilvēci izvērta valdošais nacistu režīms.

"Ebreju tautības Latvijas pilsoņu un no citām Eiropas valstīm atvesto ebreju slaktiņš notika šajā vietā - Rumbulā. Tā ir ebreju tautas traģēdija, tā bija un ir Latvijas traģēdija," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, godinot Rumbulas mežā bojāgājušos un paužot līdzjūtību ebreju tautai kopumā un ģimenēm, kuru piederīgie palika masu kapos.

"20.gadsimts diemžēl ir bijis cilvēku pašu izraisītu globālu katastrofu gadsimts, apmātības ar varu un visatļautības laiks, kurā sagādātas ciešanas miljoniem cilvēku, un šajā katastrofu virknē ierindojas un izceļas kaunpilnā holokausta traģēdija," pauda Mūrniece.

Politiķe arī atzīmēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijā atkal bija iespējams pievērsties neangažētai pagātnes izpētei.

"Mūsu vēsturnieki un rakstnieki izgaismo šo vēstures lappusi zinātniskos un literāros darbos, mūsu kinorežisori veido filmas. Mēs pētām, glabājam liecības un izglītojam sabiedrību par holokausta noziegumiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot arī muzeju lomu Latvijas okupācijas laika notikumu atainošanā.

"Rīgas geto traģēdiju pirms 80 gadiem mēs nebijām spējīgi novērst. Tas ir un paliek kauna traips uz to sirdsapziņas, kas to organizēja. Bet tas, ko mēs varam, ir atcerēties, pieminēt, izglītot un darīt visu, lai nekas līdzīgs neatkārtotos," uzsvēra Mūrniece.

Rumbulas mežā 1941.gadā nacistu okupācijas režīms īstenoja vienu no lielākajiem holokausta noziegumiem Latvijā, laupot dzīvību vairāk nekā 25 000 cilvēku. Ebreju masveida iznīcināšana Rumbulā ir viena tumšākajām Latvijas vēstures lappusēm.

Valsts prezidents: Holokausts ir mūsu zemes un tautas vēstures daļa

Holokausts - ebreju katastrofa Latvijā - ir mūsu zemes un mūsu tautas vēstures daļa, pieminot Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 80.gadadienu, Rumbulas memoriālā, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona akcentēja, ka pagājušais gadsimts pasaules vēsturē ir bijis dramatisku notikumu pilns, arī Latvijas vēsturē tas atstājis daudz dziļu rētu.

"Šogad aprit 80 gadu, kopš holokausta traģēdija sāka savu baiso gājumu uz Latvijas zemes. 80 gadi - tas ir pietiekami ilgs laika posms, lai varētu domāt, ka šīs tālās pagātnes notikumu atmiņas sāktu bālēt. Taču Latvijai šie notikumi ir nesuši pārāk lielu traģēdiju, pārāk lielas sāpes un cilvēciskas ciešanas, tādēļ mēs joprojām uzturam šo pagājušā gadsimta vēsturi dzīvā atmiņā. Tas ir mūsu pienākums," pauda prezidents.

Levits norādīja, ka tieši pirms 80 gadiem, 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī, nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, Rīgas pievārtē, Rumbulā, nacistu organizētajā akcijā tika noslepkavoti 25 000 ebreju. Viņu vidū bija arī Vācijas ebreji. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus pret cilvēci.

"Vienlaikus ir jāatdod gods tiem pašaizliedzīgajiem Latvijas cilvēkiem, kuri šajā baisajā traģēdijā spēja saglabāt cilvēcību, glābdami savus ebreju līdzpilsoņus. Runājot par Otrā pasaules kara vēsturi, tikai nedaudzi atceras Latvijas valsts īstenoto politiku īsi pirms kara sākuma Latvijā. Šajā laikā, kad vairākums Eiropas un pasaules valstu valdības atteicās uzņemt ebreju bēgļus no Eiropas, Latvija ne tikai palielināja savas imigrācijas kvotas, bet arī uzņēma ievērojamu skaitu ebreju bēgļu," akcentēja valsts pirmā persona.

Viņš pavēstīja, ka no 1938. līdz 1940.gadam - līdz Latvijas okupācijai - Latvijā patvērumu un cerības izglābties ieguva aptuveni 3 600 ebreju no Vācijas un tās jau pakļautajām valstīm. Prezidents norādīja, ka ilgu laiku holokausts, šie traģiskie Latvijas vēstures notikumi ir tikuši noklusēti un palikuši apslēpti plašākai sabiedrībai.

"Ir labi zināms fakts, ka padomju okupācijas gados ebreju kopienas aktīvistiem šajā vietā ar lielām grūtībām izdevās uzstādīt akmeni ar uzrakstu "Fašisma upuru piemiņai". Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šajā vietā ir uzcelts memoriāls holokausta upuru piemiņai. Holokausta vēsture tiek mācīta Latvijas skolās, Rumbulas notikumus pēta vēsturnieki, tiem ir tikusi veltīta Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja "Ebreji Latvijā" veidota speciāla ekspozīcija," atzīmēja Valsts prezidents.

Tāpat viņš atzina, ka diemžēl pagājušā gadsimta rēgi nav nekur izgaisuši un turpina atkal un atkal atgādināt par sevi arī 21.gadsimtā. Neiecietība, antisemītisms, rasu naida kurināšana, konflikti un karadarbība tuvos un tālos pasaules reģionos nav tikai pagātne.

"Cik īsa atmiņa ir cilvēcei? Vai Otrā pasaules kara notikumu ainas ir pavisam pagaisušas? Vai tas netiek pienācīgi mācīts skolās? Vai mēs nepietiekoši par to runājam? Šie jautājumi ir aktuāli šodien, tāpat kā viens no svarīgiem jūdaisma konceptiem "Tikkun ha-olam" jeb "Pasaules salabošana", kā nozīmi spējam jo skaidrāk izprast šajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā," uzsvēra Levits, norādot, ka šodien izsakām savu dziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai un visai ebreju tautai.

Pēc prezidenta paustā, nekādos skaitļos vai vārdos nav iespējams izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība ir zaudējusi līdz ar tās ebreju kopienas lielākās daļas nogalināšanu Otrā pasaules kara laikā. Pieminot holokaustā bojā gājušos upurus, kuru vidū ir arī Levita ģimenes locekļi, un atskatoties valsts un tautas sāpīgajā pagātnē, Valsts prezidenta ieskatā, vienmēr jāpatur prātā, veidojot mūsu kopējo nākotni, ka šie notikumi nekad nedrīkst pagaist no vēsturiskās atmiņas. Levits uzsvēra, ka tie ir brīdinājums arī tiem, kuri šodien domā citādāk, kuri domā, ka šie notikumi var tikt aizmirsti, ka mēs varam sākt lappusi no jauna.

"Nekas netiek aizmirsts! Mēs noliecam galvas bojā gājušo upuru priekšā un aicinām atcerēties šos notikumus, lai tie cilvēces vēsturē nekad neatkārtotos. Tā ir vēsturiskās atmiņas jēga un uzdevums," uzrunas noslēgumā pauda Valsts prezidents.

Uz augšu
Back