EK: Dalībvalstīm jāturpina īstenot kopīgu stratēģiju cīņā pret omikrona nonākšanu ES

EK nākusi klajā ar kopīgu un koordinētu ES pieeju tam, kā efektīvi risināt problēmas, ko daudzās dalībvalstīs šoruden rada atkārtots Covid-19 uzliesmojums. Patlaban vērojams straujš infekcijas gadījumu skaita pieaugums un atjaunojas spiediens uz slimnīcām, un šie apstākļi liek steidzami un apņēmīgi rīkoties. Potenciālais apdraudējums, ko rada jaunais omikrona paveida, pastiprina šīs bažas un akcentē to, cik svarīgi ir cīnīties pret pandēmiju, lai virzītos uz ilgtermiņa veselības drošību gan ES, gan visā pasaulē.

Pēc EK paustā, strauji pieaugušais smagi skarto pacientu skaits, īpaši nevakcinēto vidū, ir radījis milzīgu slogu slimnīcām un jau tā pārslogotajiem veselības aprūpes darbiniekiem. Turklāt tas tieši ietekmē to pacientu veselību, kas nav Covid-19 slimnieki, jo nepieciešamība ārstēt Covid-19 pacientus atkal būtiski apgrūtina veselības aprūpes pieejamību tiem, kuri sirgst ar citām slimībām.

EK uzsvēra, ka

ES un dalībvalstīm jāparāda, ka tās spēj ātri reaģēt, lai nepieļautu vīrusa atkārtotu izplatīšanos,

un nepārtraukti īstenot spēcīgus un ilgtspējīgus ilgtermiņa pretpasākumus šā apdraudējuma novēršanai. Lai to panāktu, ir vajadzīga apņēmīga un steidzama rīcība, uzsvēra EK.

EK ieskatā, dalībvalstīm, izmantojot mērķētākas nacionālās stratēģijas, būtu jāpastiprina vakcinācijas kampaņas, kas vērstas uz nevakcinētajiem cilvēkiem visās atbilstīgajās vecuma grupās un kuru nolūks ir mazināt vakcīnneizlēmību.

Dalībvalstīm būtu ātri jāizvērš balstvakcinācija, sākot ar visneaizsargātākajām grupām, lai saglabātu augstu aizsardzības līmeni pret vīrusu, tai skaitā pret omikrona paveidu. Tāpat ES aģentūrām būtu jānodrošina, ka ātri ir pieejami vajadzīgie zinātniskie norādījumi.

EK pastiprinās centienus saražot, apstiprināt un kopīgi iegādāties Covid-19 terapijas līdzekļus.

EP un ES Padomei līdz 2021.gada beigām būtu jāpieņem priekšlikumi par Eiropas veselības savienību un par krīzes regulējumu, ko īsteno Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde.

Tāpat dalībvalstīm būtu jāievieš mērķtiecīgi un samērīgi piesardzības pasākumi un ierobežojumi, kuri mazinātu vīrusa izplatību, glābtu cilvēku dzīvības un samazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Būtu jānodrošina pilnīga šādu pasākumu koordinācija ES līmenī. Omikrona paveida radītie draudi nozīmē to, ka īpašie pasākumi attiecībā uz kontaktēšanos gada nogalē būtu rūpīgi jāpiemēro un jāizskaidro sabiedrībai.

Pēc EK paustā, dalībvalstīm būtu jāīsteno pārskatītā brīvas pārvietošanās pieeja, kuras pamatā ir noteikums, ka ES digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus. Tāpat ES un dalībvalstīm būtu jāpaātrina Eiropas komandas centieni dalīties ar vakcīnām, lai 2022.gadā sasniegtu mērķi, ka visā pasaulē ir vakcinēti 70% cilvēku, par ko tika panākta vienošanās G20 samitā šā gada oktobrī, un būtu jāveicina spēju veidošana sekvencēšanas, testēšanas un vakcinācijas jomā. Turklāt vajadzētu skaidri paust, ka ES iestājas par turpmāko rīcību, kas palīdzētu nodrošināt spēcīgāku, taisnīgāku un ātrāk īstenojamu globālo veselības sistēmu.

ES Vakcīnu stratēģija joprojām ir ES galvenais pandēmijas izbeigšanas instruments,

kas novērš un samazina saslimšanas gadījumu izplatību, pacientu hospitalizācijas rādītājus un slimības izraisītos nāves gadījumus. To papildina ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija.

Abas šīs stratēģijas veido Eiropas veselības savienību un paredz koordinētu ES pieeju tam, kā uzlabot iedzīvotāju veselības aizsardzību un ES un tās dalībvalstu iespējas nākotnes pandēmiju profilaksē un ar tām saistīto jautājumu risināšanā, kā arī palielināt Eiropas veselības aprūpes sistēmu izturētspēju, uzskata EK.