Nacionālkonservatīvie Eiropas politiķi, kas sestdien pulcējās Varšavā, tā arī nav spējuši vienoties par jaunas Eiropas Parlamenta (EP) frakcijas izveidi, tomēr nākamgad Spānijā turpinās sarunas par šīs ieceres īstenošanu.
Polijas valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līdera Jaroslava Kačiņska sestdien Varšavā organizētajā sanāksmē piedalījās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Francijas nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna.
Tāpat sarunu dalībnieku vidū bija Spānijas labējās partijas "Vox" (Balss) līderis Santjago Abaskals, Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Martins Helme, flāmu nacionālistu partijas "Vlaams Belang" ("Flāmu intereses") vadītājs Toms Van Grīkens un vēl astoņu mazāk pazīstamu labējo partiju pārstāvji no ES dalībvalstīm.
Tajā pašā laikā Varšavas sanāksmē nepiedalījās Itālijas nacionālkonservatīvās partijas "Līga" vadītājs Mateo Salvīni, kura partija paudusi, ka jaunas EP frakcijas izveidei "nepieciešams īstais laiks". Nepiedalījās arī Austrijas Brīvības partija (FPOe) un vācu galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) pārstāvji.
"Eiropas konservatīvo līderu Varšavas samita" noslēgumā pieņemta vienu lappusi gara deklarācija, kurā nosodīta "satraucošā ideja par pašieceltas elites pārvaldītu Eiropu".
Deklarācijā kritizēta "patvaļīgā ES tiesību normu piemērošana", acīmredzami norādot uz Briseles vēršanos pret Polijas un Ungārijas valdībām.
Tāpat nacionālkonservatīvie politiķi pauda neapmierinātību ar ES "sociālo inženieriju", kas esot izveidota, lai "cilvēkus atdalītu no viņu kultūras un mantojuma". Viņu iebildumus, piemēram, izsaukušas ES vadlīnijas darbiniekiem terminu "Ziemassvētki" aizstāt ar jēdzienu "gada nogales svētki".
Sanāksmes dalībnieki vienojušies par viņu pārstāvēto partiju "ciešāku sadarbību Eiropas Parlamentā, cita starpā organizējot kopīgas sanāksmes un vienojoties par balsojumiem".
Iepriekš Ungārijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka samita mērķis ir izveidot jaunu EP frakciju, tomēr Varšavā tāda vienošanās netika panākta.
PiS pārstāvis Tomāšs Poreba žurnālistiem pavēstījis, ka tuvāko mēnešu laikā tiks organizētas "intelektuālās konferences", kurās eksperti, pētnieki un domnīcas sagatavos nacionālkonservatīvo spēku vīziju.
"Mēnešiem ilgi esam strādājuši pie spēcīgas partiju ģimenes izveides. Cerams, ka varam virzīties uz šo mērķi," pirms sestdienas sarunām izteicās Orbāns.
"Varam būt patiešām optimistiski par šāda politiskā spēka izveidi tuvāko mēnešu laikā," apliecināja Lepēna.
Tomēr franču nacionālistu līderes labvēlīgā attieksme pret Kremli un viņas vadītās partijas finansējuma pieņemšana no Krievijas izpelnījās lielu vērību PiS preses konferences laikā.
Poreba gan uzsvēra, ka atšķirībā no vairākiem bijušajiem Austrijas, Francijas un Vācijas kreisi centriskajiem un labēji centriskajiem politiķiem Lepēna "nestrādā Krievijas enerģētikas kompānijās".
PiS pašlaik EP darbijas Eiropas konservatīvo un reformistu frakcijā EP, Orbāna vadītā "Fidesz" pēc izslēgšanas no Eiropas Tautas partijas nav nevienā no EP frakcijām, bet lielākā daļa no Varšavas samita delegātiem pārstāvēti frakcijā "Identitāte un demokrātija".
Ja šis partijas apvienotos, tad kļūtu par trešo lielāko EP frakciju.
Tikmēr Salvīni iepriekš paziņojis, ka jūlijā veidos jaunu eiroskeptiķu frakciju.