Sv, 7.08.2022.

Lielākā alga 3732 eiro, mazākā – 1870. Radījums pēta, cik pelna vietvaru vadītāji

TVNET/LSM.lv
Lielākā alga 3732 eiro, mazākā – 1870. Radījums pēta, cik pelna vietvaru vadītāji
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Cik lielas algas šobrīd saņem Latvijas pašvaldību vadītāji, kā arī viņu vietnieki un domes deputāti, kuru algas no nākamā gada vidus varēs ievērojami paaugstināt? Vienuviet informācija par to, kādas algas un labumus saņem 43 vietvarās ievēlētie, šobrīd nav apkopota, vēsta portāls lsm.lv.

To, kādas algas un labumus saņem 43 vietvarās ievēlētie, operācijā "Cik maksājam pašvaldību varai?" pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Galvenie pašvaldību ienākumu avoti ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis no tiem cilvēkiem, kas konkrētajā pašvaldībā ir deklarēti, bet otrajā pozīcijā – nekustamā īpašuma nodoklis no tiem īpašumiem, kas pašvaldībā atrodas, un ko maksā gan vietēji uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji. Liela daļa pašvaldību saņem arī naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Vēl arī, piemēram, pašvaldību skolu pedagogiem algu maksā valsts no valsts budžeta, taču kopumā var teikt, ka savai varai algu maksā tās pašas pašvaldības iedzīvotāji.

Kurš nosaka, cik lielas algas maksāt pašvaldības varai – domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, arī deputātiem? No vienas puses, – pati vara to arī un nosaka, un varu ievēl iedzīvotāji, bet, no otras puses, – arī pašvaldību varas pārstāvji ir iekļauti tā saucamajā valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, kas jau ar likumu nosaka griestus jeb maksimālās algas apmērus, cik kurš drīkst saņemt.

Kopējā sistēma ir šāda: ir tā saucamā bāzes alga, kas katru gadu mainās atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī, kā arī inflācijai.

Piemēram, šogad attiecībā uz valsts pārvaldi tā ir no 926 eiro līdz pat 2052 eiro un 84 centiem, un tad dažādām amata grupām ir noteikti savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta.

Savukārt pašvaldībām noteiktā bāzes alga ir 1025 eiro un 29 centi, un tad dažādām amata grupām ir noteikti arī savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta, kā rezultātā iegūta maksimālā alga.

Augstākais koeficients ir Ministru prezidentam – 4,93. Pareizinot to ar 1004 eiro, šī amata bāzes algu, sanāk 4950 eiro alga bruto jeb pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt koeficients ministram ir 4,68 (bāzes alga: 1004 eiro), tiesībsargam – 4,05 (bāzes alga: 1025 eiro un 29 centi), Saeimas deputātiem – 3,2 (bāzes alga: 926 eiro) utt.

Un tieši tāpat savi koeficienti arī pašvaldību vadītājiem:

  • domes priekšsēdētāja koeficients: 3,64. Tātad maksimālā alga 3732 eiro bruto jeb "uz papīra";
  • priekšsēdētāja vietniekam: koeficients 3,2, maksimālā alga 3281 eiro mēnesī;
  • domes komitejas vadītājam: koeficients 2,55, alga 2614 eiro;
  • domes deputātiem: koeficients 1,2, maksimālā alga 1230 eiro;
  • Tā ir maksimālā alga – vairāk maksāt nedrīkst, maksāt mazāk drīkst.

Raidījums jautāja vietvarās, kādas bija algas to priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem šī gada septembrī. Taču nevis to, cik faktiski kurš saņēmis, jo tur var būt iekļauti gan atvaļinājumi, gan slimības lapas, bet gan, kāda alga konkrētajā amatā ir noteikta. Saņemtā informācija sašķirota pēc gradācijām.

Taču viens ir alga, bet otrs – dažādi labumi, daļu no kuriem pavisam oficiāli atļauj likums, bet daļu, par kuriem lēmusi pati pašvaldība. Arī par to, kādi labumi paredzēti priekšsēdētājiem, "Aizliegtais paņēmiens" vaicāja 43 vietvarām.

Viens no populārākajiem papildu labumiem, ko izmanto domes vadītāji, ko pašvaldība lēmusi un ko pieļauj arī valsts pārvaldes Atlīdzības likums, ir papildu piemaksa, dodoties atvaļinājumā.

Likumā noteiktais maksimālais apmērs – 50% no algas, un tādu apmēru daudzi pašvaldību vadītāji arī izmanto.

Piemēram, Ludzas novadā, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Smiltenes, arī Talsu novadā. Bet ir pašvaldības, kas lēmušas, ka 50% ir par daudz, un pabalsts ir mazāks.

Otrs izplatītākais bonuss ir veselības apdrošināšanas polises vai novada līdzmaksājums tās iegādei.

Tādas, piemēram, ir Jēkabpils novada vadītajam, Augšdaugavas, Jelgavas, arī Kuldīgas, Olaines un citu novadu vadītājiem, bet arī šajā ziņā ir daudzi novadi, kas atbild – nē, nekā tāda nav.

Ļoti izplatīta ir arī mobilo telefona rēķinu apmaksa ar noteiktu limitu. Tas ir kādi 35 līdz 40 eiro mēnesī. Taču ir, var teikt, arī ekskluzīvi bonusi. Daudziem domes priekšsēdētājiem – pat lielākajai daļai – tādu nav, bet daļai tomēr ir, un tie saistās ar transporta izmaksām.

Šāda atalgojumu aina Latvijas pašvaldībās ir šobrīd, bet pavisam nesen, 16. novembrī, Saeima veica vairākas izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ievērojami palielinot piemērojamos koeficientus bāzes algai gan Ministru prezidentam, gan arī ministriem, gan Saeimas deputātiem, gan arī varas pārstāvjiem pašvaldībās, kas, pirmkārt, ļaus algas noteikt lielākas šīm personām, gan arī citiem strādājošajiem valsts un pašvaldības pārvaldē.

Attiecībā uz deputātu algām Latvijas Pašvaldību savienība ir panākusi savu, proti,

turpmāk jau katra pašvaldība pieļautās deputāta maksimālā algas ietvaros pati varēs izdomāt kārtību, kādā un par ko to maksās.

Attiecībā uz pašvaldībām šī jaunā kārtībā stājas spēkā no nākamā gada vidus, bet jāatgādina, ka jaunie koeficienti nenozīmē automātisku algas palielinājumu – tie nosaka augšējās robežas jeb algu griestus, bet par to, vai, kad un kāpēc algas palielināt, lemj katra pašvaldība pati.

Visu raidījumu skaties šeit!

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu