Rektoru padome lūdz atbalstīt IZM priekšlikumu noteikt pielīdzināšanas kārtību ārvalstu profesoriem bez doktora grāda

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece FOTO: Paula Čurkste/LETA

Rektoru padome aicina Saeimas Izglītības komisiju atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītu priekšlikumu Augstskolu likumā noteikt pielīdzināšanas kārtību ārvalstu profesoriem bez doktora grāda.

Rektoru padome ir vērsusies Saeimā, aicinot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus atbalstīt izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā akadēmiskā personāla amatu pretendentiem, kuriem nav doktora grāda, pielīdzina zinātniskās darbības sniegumu un kompetenci, kas iegūta citu valstu augstskolās.

Ministres priekšlikums padomes ieskatā uzskatāms par optimālu kompromisa risinājumu, kas izsmeļoši pamatots IZM vēstulē komisijai. Rektoru padome aicina noraidīt likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā un atsevišķos citos priekšlikumos ietvertos citus risinājumus.

Rektoru padomē skaidroja, ka patlaban IZM sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju izstrādā jaunu akadēmiskās karjeras modeli - ministrijas projekta kopējais finansējums ir 300 000 eiro. Padomē akcentēja, ka IZM pamatoti norāda, ka "atsevišķu likuma normu grozījumi pirms konceptuālā risinājuma un tam atbilstošā regulējuma par sistēmisku jauno reformu ieviešanu pieņemšanas neveicina vienota, integrēta un saskanīga risinājuma plānošanu".

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts norādīja, ka, neskatoties uz vēlēšanu tuvumu, Saeima aicināta "nepolitizēt akadēmiskā personāla karjeras regulējumu".

"Atbalstot nepārdomātus risinājumus, politiķi faktiski sabotētu IZM un starptautisko ekspertu darbu. Pasaules Bankas ekspertiem jāļauj noslēgt pētījumu, ko Eiropas Komisija finansē Latvijas apstākļiem ievērojamā apjomā."

Tāpat vēstulē padome aicina neatbalstīt priekšlikumus, kuri paredz jaunus ierobežojumus studiju programmu īstenošanai svešvalodās. Padome norāda, ka minētie priekšlikumi nepamatoti sašaurinātu augstskolu iespējas īstenot programmas svešvalodās, ņemot vērā, ka valstij ir iespējas studijas valsts valodā finansēt nepieciešamajā apjomā. Atļaujot valsts augstskolās programmas ES valodās īstenot tikai tad, ja ir nodrošināta attiecīgas programmas apguve arī valsts valodā, radītu sarežģījumus valsts augstskolām izveidot specifiskas programmas angļu valodā, uzskata padome.

Saeimas Izglītības komisija šodien plkst. 10 sanāks uz sēdi, lai spriestu par grozījumiem minētajā likumā.

Uz augšu
Back