Otrdien, 7. decembrī, norisinājās Ministru kabineta (MK) sēde, kurā valdība lēma par dažādiem jautājumiem darba kārtībā.

No decembra vidus atļaujai strādāt klātienē pietiks ar Covid-19 potēm, negaidot sertifikāta izsniegšanu

No 15.decembra stādāt klātienē varēs arī tās personas, kuras būs saņēmušas vai nu vienīgo "Janssen" ("Johnson & Johnson"), vai abas pārējo ražotāju Covid-19 vakcīnas devas, taču vēl nebūs pagājušas 14 dienas vakcinācijas sertifikāta saņemšanai, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks varēs turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu.

Paredzēts, ka izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.

Līdz negatīva rezultāta saņemšanai pašizolācija būs jāievēro arī vakcinētām personām, kurām pēc ielidošanas Latvijā veikt Covid-19 testu īpaši palūgs

Pienākums ievērot pašizolāciju līdz negatīva Covid-19 testa rezultāta saņemšanai būs arī personām ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas starptautiskajā lidostā "Rīga" ierodas no valsts ar īpaši augstu Covid-19 izplatības risku un tiem, kuriem Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes vai lidostas "Rīga" darbinieks ir norādījis uz pienākumu veikt Covid-19 testu, otrdien nolēma valdība.

To paredz apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka cilvēkiem, kas ierodas Latvijā caur lidostu "Rīga", ir tiesības brīvprātīgi veikt Covid-19 par valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat arī ir nosacījums, ka VP, valsts robežsardzes un lidostas "Rīga" darbinieki konkrētiem pasažieriem, kas ierodas no īpaši augsta riska valstīm, var norādīt veikt Coivd-19 testu obligāti. Tādējādi pašizolācija līdz negatīva testa saņemšanai jāievēro visām personām, kas veikušas testu.

Vienlaikus, kā norāda Veselības ministrija, ņemot vērā to, ka cilvēki, kas brīvprātīgi veic Coivd-19 testu ir motivēti un ar izpratni ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, nav nepieciešamības šiem cilvēkiem noteikt pienākumu ievērot pašizolāciju.

Kā ziņots, valdība 30. novembrī apstiprināja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kuri paredz, ka, ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu, bezmaksas Covid-19 testu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Budžeta komisija atbalsta 879 481 eiro piešķiršanu policistiem un robežsargiem par darbu Covid-19 laikā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 879 481 eiro piešķiršanu policistiem un robežsargiem, lai segtu izdevumus par darbu Covid-19 laikā.

Izdevumi tiks segti par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos oktobrī, kā arī piemaksām par nakts darbu lokdauna laikā no 21. oktobra līdz 14. novembrim.

Valsts policijai pārskaitīs 546 185 eiro, Valsts policijas koledžai - 5199 eiro, bet Valsts robežsardzei - 328 097 eiro.

Jau ziņots, ka kopš pandēmijas sākuma minētajam mērķim izlietoti vairāki miljoni eiro.

Pašvaldību policistiem par darbu Covid-19 laikā piešķir 227 674 eiro

Valdība nolēma piešķirt 227 674 eiro pašvaldību policistiem, lai segtu izdevumus par darbu Covid-19 laikā. Izdevumi tiks segti par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos oktobrī, kā arī piemaksām.

VID piešķir 410 087 eiro piemaksām muitniekiem un policistiem par darbu Covid-19 apstākļos

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiks piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 410 087 eiro, piemaksām VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām par darbu Covid-19 apstākļos, nolēma valdība.

Abu VID pārvalžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikta piemaksa par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un seku novēršanu 75% apmērā no stundas algas likmes.

No kopējās summas 177 838 eiro paredzēti piemaksām par darbu no 1. līdz 31.oktobrim, bet vēl 193 374 eiro - par darbu no 1. līdz 30. novembrim.

Oktobrī tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām VID amatpersonas nostrādājušas 35 464 darba stundas. Tiek pieņemts, ka arī novembrī nav mainījies to amatpersonu loks un darba apjoms, kas veica darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, un attiecīgi arī par novembri tās saņems piemaksas, prognozējami - 193 374 eiro.

Savukārt 38 875 eiro paredzēti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma tiesiskā regulējuma ieviešanai.

Budžeta komisija apstiprina 116 532 eiro piešķiršanu mobilo sakaru operatoriem kompensācijās par iebraucēju informēšanu ar SMS

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija apstiprināja valdības lēmumu mobilo sakaru operatoriem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 116 532 eiro, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar īsziņām (SMS) iebraucēju no ārzemēm informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Valdība 30. novembrī apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) rosināto kompensāciju mobilo sakaru operatoriem par izdevumiem, kas saistīti ar SMS nosūtīšanu personām, kas iebraukušas Latvijā no ārvalstīm, to informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopējais kompensācijas apjoms par laika periodu no šī gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim ir 116 532 eiro.

Pēc mobilo sakaru operatoru veiktajiem aprēķiniem, kopumā šajā laika periodā nosūtīti vairāk nekā četri miljoni SMS paziņojumi par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopš 2020. gada 28. septembrī valstī tika sāka SMS apziņošana, kopumā izsūtīti vairāk nekā 8,5 miljoni SMS paziņojumu.

No kopējās summas 36 056 eiro piešķirti SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), 53 110 eiro SIA "Tele2", bet 27 366 eiro - SIA "Bite Latvija".

SM norāda, ka LMT, "Tele2" un "Bite Latvija" ir snieguši būtisku ieguldījumu personu, kas atgriezušies vai ieceļojuši Latvijā apziņošanā par Latvijā noteiktiem drošības pasākumiem, tādējādi veicinot personu informētību.

SMS paziņojuma nosūtīšana ir viens no valstī noteiktajiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ļauj elastīgi informēt personas par valdības pieņemtajiem lēmumiem Covid-19 ierobežošanai Latvijā.

Mobilo sakaru operatori pēc iespējas nodrošina, ka ikvienai personai, ierodoties vai atgriežoties Latvijā, katru reizi tiek nosūtīts viens SMS paziņojums. Šī drošības pasākuma īstenošanā savu ieguldījumu dod mobilo sakaru operatori, kas no saviem līdzekļiem sedz izmaksas par SMS paziņojumu nosūtīšanu saviem klientiem, kuri atgriežas no ārvalstīm un reģistrējas sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas.

Finanšu līdzekļi par laika periodu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim tiks piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". MK lēmums stāsies spēkā pēc Saeimas Budžeta un finanšu komisijas apstiprinājuma.

Budžeta komisija atbalsta ministriju ietaupīto 19,36 miljonu eiro novirzīšanu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja ministriju šogad ietaupīto 19,36 miljonu eiro novirzīšanu budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Par šo apropriācijas pārdali Saeimas deputātiem vēl būs jābalso Saeimas plenārsēdē.

Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegto precizēto informāciju atsevišķās valsts pamatbudžeta programmās un apakšprogrammās šogad izveidojusies līdzekļu ekonomija 19 361 129 eiro apmērā.

Tostarp Aizsardzības ministrija ietaupījusi 540 558 eiro, Ārlietu ministrija - 1 008 180 eiro, Ekonomikas ministrija - 3 733 500 eiro, Finanšu ministrija - 5 096 533 eiro, Izglītības un zinātnes ministrija - 684 074 eiro, Zemkopības ministrija - 2368 eiro, Labklājības ministrija - 818 746 eiro, Tieslietu ministrija - 358 279 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 153 279 eiro, Kultūras ministrija - 6 965 612 eiro.

Ministrijas kā iespējamo ekonomiju norādījušas izdevumu samazinājumu saistībā ar atceltiem komandējumiem un darba braucieniem, Covid-19 karantīnas atceltiem klātienes pakalpojumiem, faktiski mazāku dotācijas nepieciešamību energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmējiem, Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu, ekonomiju līdzfinansējuma nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4.klašu izglītojamo ēdināšanai, izdevumu samazinājumu starptautisko operāciju uzturēšanai, izdevumu samazinājumu vairākiem prioritārajiem pasākumiem un dažādiem projektiem, atlīdzības izdevumu ietaupījumu sakarā ar vakantajām amata vietām, pielāgošanos jaunam tiesiskam regulējumam pārejas periodā un citus iemeslus.

Minētos līdzekļus paredzēts pārdalīt uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai no tās nepieciešamības gadījumā varētu piešķirt līdzekļus neparedzētiem tēriņiem.

Šā gada valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sākotnēji tika apstiprināta apropriācija 26 729 748 eiro apmērā, bet, lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, līdzekļu apjoms tika palielināts līdz 1,9 miljardiem eiro.

Papildu tam līdz novembra vidum ar Ministru kabineta rīkojumiem apropriācija budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija palielināta vēl par 32 356 236 eiro pārdales rezultātā no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.

Ņemot vērā visus atbalstītos apropriācijas palielinājumus, budžeta programma kopumā sasniegusi 1 959 085 984 eiro.

Programmā pieejamais līdzekļu atlikums vēl ir 218 337 501 eiro, bet pārējais jau piešķirts dažādiem pasākumiem.

Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka jāņem vērā, ka tiek saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar jau pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem.

Atbalsta 6,992 miljonu eiro pārdali slimības pabalstu izmaksai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja budžeta līdzekļu pārdali 6 991 811 eiro apmērā Labklājības ministrijai slimības pabalstu izmaksām.

Līdzekļu pārdale notiks, veicot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets",

Finansējums nepieciešams, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personām, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai atzinums par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19, izmaksātu slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas, ja tām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā no 2021. gada 6. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim, vai no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai, ja tām izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ.

Profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē drīkstēs kārtot gan pret Covid-19 vakcinētie, gan nevakcinētie

Ministru kabinets (MK) otrdien lēma ļaut kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, kas paredzēti līdz 11.janvārim, klātienē gan personām ar vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu vai šīs slimības pārslimošanas sertifikātu, gan personām ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām.

Paredzēts, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanā cilvēkiem jānodrošina iepriekšējais pieraksts.

Tāpat personu skaits grupā nedrīkstēs pārsniegt 20, ņemot vērā, ka vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības un tiek ievēroti ventilācijas nosacījumi.

MK pieņemtie noteikumi attiecas tikai uz profesionālās tālākizglītības programmām, proti uz programmām, kuras beidzot, tiek iegūta noteikta līmeņa profesionālā kvalifikācija. Minētais regulējums netiek attiecināts uz cita veida mācībām, piemēram, transportlīdzekļa vadītāja apmācību u.tml.

Līdz šim personas, kurām nebija Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēja pabeigt iesāktās profesionālās tālākizglītības programmas, kurās noslēguma pārbaudījumi bija ieplānoti šī gada decembrī un nākamā gada janvārī. Attiecīgi šīs personas nevarēja iegūt profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama darba tirgū.

Šādu cilvēku skaits, kuriem jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, bet vēl nav spēkā esoša vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, atbilstoši Valsts izglītības attīstības aģentūras datiem nepārsniegtu 70 cilvēkus.

Par epidemioloģiskās drošības regulējumu pēc 11. janvāra varētu lemt nedēļā pirms Ziemassvētkiem

Par epidemioloģiskās drošības regulējumu pēc 11. janvāra varētu lemt nedēļā pirms Ziemassvētkiem, otrdien Ministru kabineta sēdē norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka epidemiologs Ņikita Trojanskis, kurš ir viens no epidemioloģiskās situācijas modeļu izstrādātājiem nākotnes tendencēm un pēc kura prognozēm lēmumi pieņemti jau iepriekš, valdības pārstāvjiem paudis, ka

objektīvi dati par iespējamo Latvijas trajektoriju Covid-19 saslimstības ziņā varētu būt pieejami 18. decembrī.

"Nedēļā pirms Ziemassvētkiem mēs jau varētu, iespējams, pieņemt to virzienu, kas gaidāms 11. janvāri," teica Kariņš, uzsverot, ka reizē priekšlikumus sākt gatavot vajadzētu jau šobrīd.

Vienlaikus premjers atklāja, ka Covid-19 omikrona varianta izplatība varētu ieviest kādas korekcijas nākotnes plānos.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piekrita, ka piedāvājumiem par ierobežojumiem pēc 11. janvāra būtu jābūt gatavam jau visai drīz, tos veidojot pēc dažādiem scenārijiem, kā arī pēc tam salīdzinot prognozes ar aktuālajiem epidemioloģiskajiem datiem.

Valdība otrdien uzdeva Operatīvās vadības grupai (OVG) turpināt darbu pie jaunā regulējuma, kas stātos spēkā pēc nākamā gada 11. janvāra.

Budžeta komisija atbalsta vairāk nekā četru miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 seku novēršanai veselības aprūpes nozarei

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja valdības lēmumu veselības aprūpes nozarei vairāk nekā četrus miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 uzliesmojuma un seku novēršanā un nodrošinātu samaksu ģimenes ārstu praksēm par sasniegtajiem Covid-19 vakcinācijas aptveres rādītājiem.

Kopumā 3 659 121 eiro tiks novirzīti ārstniecības iestādēm un laboratorijām, kas iesaistītas Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanā.

Šie līdzekļi paredzēti, lai segtu izdevumus par individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, kas nepieciešami epidemioloģiski drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ambulatorajā un stacionārajā sektorā, tostarp laboratoriskajiem pakalpojumiem, attālinātajām konsultācijām, pacientu transportēšanas izmaksām septembrī.

Savukārt papildu 447 752 eiro tiks novirzīti ģimenes ārstu praksēm par sasniegtajiem Covid-19 vakcinācijas aptveres rādītājiem no šā gada janvāra līdz septembrim.

Atbalsta 4,667 miljonu eiro piešķiršanu slimnīcām

Tāpat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja kopumā 4 667 338 eiro piešķiršanu slimnīcām jaunu gultu izveidei un atbilstošu medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.

Tostarp komisija piekrita palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un apropriāciju Veselības ministrijas (VM) budžeta apakšprogrammā "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" 219 367 eiro apmērā.

Šis finansējums paredzēts VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 192 865 eiro apmērā, un VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 26 502 eiro apmērā, lai nodrošinātu medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi.

Tāpat komisija lēma palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un apropriāciju VM budžeta apakšprogrammā "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" 163 650 eiro apmērā.

Šis finansējums paredzēts VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 19 200 eiro apmērā, VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot 143 250 eiro, un VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 1200 eiro apmērā, jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.

Budžeta komisija atbalstīja arī 4 284 321 eiro pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Nacionālajam veselības dienestam gultu izveidei un atbilstošu medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, kā arī skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanai.

No šiem līdzekļiem SIA "Vidzemes slimnīca" paredzēts finansējums 399 140 eiro apmērā, SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" 392 192 eiro, SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" - finansējums 991 075 eiro apmērā, SIA "Rēzeknes slimnīca" 485 888 eiro.

Tāpat SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" paredzēts finansējums 201 161 eiro apmērā, SIA "Priekules slimnīca" 9681 eiro, SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" - finansējums 126 032 eiro apmērā, SIA "Alūksnes slimnīca" - finansējums 58 783 eiro apmērā, SIA "Bauskas slimnīca" - 179 462 eiro.

Vēl SIA "Cēsu klīnika" paredzēts finansējums 78 855 eiro apmērā, SIA "Preiļu slimnīca" - finansējums 145 880 eiro apmērā, SIA "Krāslavas slimnīca" - finansējums 63 000 eiro apmērā, SIA "Jūrmalas slimnīca" - 108 900 eiro un SIA "Madonas slimnīca" 163 450 eiro.

SIA "Limbažu slimnīca" paredzēti 55 650 eiro, SIA "Aizkraukles medicīnas centrs" 2100 eiro, SIA "Rīgas 2. slimnīca" - finansējums 211 912 eiro apmērā, SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri" - finansējums 173 042 eiro apmērā, SIA "Irlavas Sarkanā krusta slimnīca" 7962 eiro, SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" 118 783 eiro, bet SIA "Tukuma slimnīca" - finansējums 311 373 eiro apmērā.

VM norāda, ka jaunu gultu izvēršana nav paredzēta, kā arī, ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un prognozes, kas liecina, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu lēnām mazināties,

gultu izvēršana minēto pacientu ārstēšanas nodrošināšanai būtu veicama pakāpeniski, monitorējot situāciju.

Vienlaikus VM ieskatā ir jānodrošina, ka nepieciešamības gadījumā, strauji pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, slimnīcas operatīvi - 48 stundu laikā - varētu izvērst maksimālo gultu skaitu Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Tāpat, ņemot vērā Covid-19 vīrusa dažādo mutāciju un variantu veidošanās iespējamību un izplatīšanos, būtu jānodrošina veselības aprūpes sistēmas gatavība potenciālajiem jaunajiem infekcijas uzliesmojumiem, skaidro VM.

Pret Covid-19 vakcinēto vecāku pabalsta izmaksas turpināšanai piešķir 114 972 eiro

Pret Covid-19 vakcinēto vecāku pabalsta izmaksas turpināšanai no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Labklājības ministrijai tiks piešķirti 114 972 eiro, otrdien lēma valdība.

Līdzekļi piešķirti, lai atbilstoši likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumiem personām, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju un kurām ir piešķirts vecāku pabalsts, nodrošinātu piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas turpināšanu.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, 4. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz, ka personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, kurām piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas laikā no šī gada 11.oktobra un kuras ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, varēs pieprasīt vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu.

Pabalstu turpinās izmaksāt pēc tam, kad bērns sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, par laikposmu no 2021. gada 11. oktobra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 15. novembrim.

Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksā, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Vienlaikus arī noteikts, ka par iepriekš minētajām personām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu finansē no valsts pamatbudžeta.