/nginx/o/2021/12/08/14247686t1hda1d.jpg)
Novembra pēdējā nedēļā Latviju skāra ilgstoši sniegputeņi, kas bija vieni no spēcīgākajiem pēdējo četru gadu laikā. Termometra stabiņš vietām noslīdēja pat zem -20 grādiem. Dzīvnieku patversmēm ziema ir vislielākais izaicinājumu laiks. Grūtības piedzīvo ne tikai to iemītnieki, bet arī tie, kas par zvēriem diendienā rūpējas - pieaugošās elektroenerģijas cenas rada papildu finansiālu logu. TVNET skaidro, kā ar lielo salu sadzīvo dzīvnieku patversmes.
Ziemīgie rīti patversmē “Ķepu-ķepā” vienmēr sākas ar ūdens krāna atkausēšanu, kas aukstajās naktīs aizsalst, un dzīvnieku barošanu. Patversmes vadītāja Gundega Bidere stāsta, ka ir ļoti jāpiedomā pie maltītēm. No rīta nepieciešams dot sauso barību, bet vakariņās – vārītu gaļu. Tādēļ ik rītu patversmes darbinieki liek vārīties 50 kilogramus gaļas, kas domāta kopumā 80 suņiem. Ūdens dzirdināšanas traukos jāmaina vismaz divas reizes dienā, jo tas ātri aizsalst. Līdz ar to
slodze šajos apstākļos ir krietni lielāka un darbinieki ir noskrējušies.
Patversmē pastāvīgi strādā četri darbinieki, bet katru dienu palīdz arī brīvprātīgie un cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Patversmē mitinās arī kaķi, zirgi, putni un kazas. Daļa no tiem dzīvo mājā, bet citi ārā – apsildāmās būdās. “Mums ir gan āra, gan iekšas mājiņas, kurās tiek uzturēta temperatūra virs nulles. Būdas, kas atrodas ārā, ir siltinātas. Būtiski, lai visas daļas – grīdas, sienas un jumts – būtu siltinātas. Jo suns elpojot pats spēj uzsildīt mājiņu. Un, ja suņa būdas brīvā daļa nav pilna ar salmiem, tad būdā iezogas aukstums,” saka Bidere.
Patversme “Ulubele”, izdzirdot laika prognozi, ka gaidāms sals un sniegputenis, jau laikus sāka gatavoties – apsildīt suņu būdas un papildināt tās ar siltumuzturošu materiālu – salmiem –, piekārt ieejai blīva auduma aizkariņus, lai saglabātu siltumu un iekšā neputinātu sniegu. Savukārt kaķiem dzīvesvieta iekārtota iekštelpās, siltumā. Visiem dzīvniekiem tiek nodrošinātas papildu ēdiena devas. Īpašas rūpes nepieciešamas “opīšiem” jeb suņiem pēc 8 gadu vecuma, kuriem termoregulācija nav tik laba kā jauniem, veseliem un stipriem dzīvniekiem. “Visi [dzīvnieki] šo salu jūt un pārdzīvo, bet neviens netiek atstāts ārā bezpalīdzīgs,” teic patversmes pārstāve Diāna Elekse, vienlaikus norādot, ka
ziemas vienmēr ir izaicinājums - jo lielāks sals, jo lielāks izaicinājums.
Šobrīd “Ulubele” ir lielākā dzīvnieku patversme, kurā mitinās vairāk nekā 500 dzīvnieki – apmēram 200 suņi un kaķi un 100 citi dzīvnieki – aitas, kazas, truši, viena stirniņa un dekoratīvās žurciņas. Darbinieku noslodze jau tā ir liela, bet šoziem tā ir kļuvusi par lielāku problēmu. Taču Elekse stāsta, ka brīvprātīgie darbinieki, kas katru dienu nāk palīdzēt tikt galā ar pienākumiem, sniedz ļoti lielu atbalstu, jo dienas gaišais laiks ir ļoti īss un nepārtraukti nepieciešams papildināt ūdens bļodas, kuras ātri aizsalst, no sniega atbrīvot voljēru vārtiņus vai vienkārši izvest pastaigā četrkājainos draugus.
Arī patversmi “Mežavairogi”, kas atrodas Ķekavā, ziema nepārsteidza negaidīti. “Vienmēr esam tam gatavi, vienmēr rūpējamies, lai barības devas ir bagātīgākas,” uzsver vadītāja Danuta Priede, norādot, ka
aukstumā dzīvnieki, īpaši plēsēji, ēd vairāk.
Patversmē mitinās ne tikai suņi un kaķi, bet arī lūši, lāči, daži gaiļi un pat stārķis. Priede stāsta, ka nupat atlidojis viens svētelis, kurš patversmē uzturēsies līdz pavasarim, kad varēs doties atkal savās gaitās. Lāčiem ļoti patīkot šis laiks, un tie jau ir devušies ziemas miegā. Tāpat arī lūšiem ziema netraucē, jo biezais kažoks tos pasargā no sala. Priede norāda, ka slimi dzīvnieki ir visvairāk apdraudēti. Vesels un paēdis suns mierīgi var dzīvot arī laukā lielā salā, ja atrodas aizvējā un sausā vietā. Dzīvnieks, atrodoties aukstumā, vēlas sasildīties, tādēļ tas kļūst aktīvāks, tam ātrāk zūd enerģija, ko vajag atjaunot, un viņš visā šajā haosā var skriet kādu nomedīt, kādā svešā mājā ieiet, tumsā nejauši pakļūt zem mašīnas. “Iedzīvotājiem ir jāpieskata savi suņi, un katra dzīvnieka klaiņošana ir jānovērš tā saimniekam,” norāda patversmes vadītāja.
Tāpat Priede atklāj, ka šobrīd cilvēki maz adoptē dzīvniekus, jo patversme tos neļauj iegādāties kā Ziemassvētku dāvanas. “Parasti Ziemassvētku laiks ir tukšs, īpaši šogad, kad ir pieauguši elektroenerģijas un apkures rēķini. Cilvēki ļoti plāno savus izdevumus. Ņemot dzīvnieku, tie nav vieglprātīgi un pārdomā, kas agrāk tā nebija. Tas liecina, ka mūsu sabiedrības pilsoniskā apziņa ir augsta, un tas priecē,” viņa pauž.
Šoruden ir krietni pieaudzis vecu, pazaudētu vai bez aprūpes palikušu dzīvnieku skaits.
“Mežavairogu” darbinieki ir izpētījuši katru situāciju un secinājuši, ka tie dzīvnieki galvenokārt piederējuši gados veciem cilvēkiem, kas nav spējuši parūpēties, nokļuvuši pansionātā vai diemžēl devušies mūžībā.
Dzīvnieku patversmes norāda, ka sals un sniegputenis nepārsteidz - tas ir izaicinājums katru gadu. Taču šogad patversmes piemeklē vēl viena ļoti būtiska problēma, proti, straujais elektroenerģijas cenu kāpums. Lielā sala dēļ dzīvniekiem nepieciešams nodrošināt siltu ūdeni, siltas maltītes, kā arī siltumu iekštelpās. Patversmes galvenokārt pārtiek no ziedojumiem, un tagad tām būs jādomā, kā piesaistīt vēl līdzekļus, lai spētu samaksāt apkures un elektrības rēķinus, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pat trīskārt auguši.
TVNET jau rakstīja, ka Latvijā novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh). Tas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020.gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Tāpat vēstīts, ka gāzes un elektrības cenu kāpumu nav izraisījis viens faktors, bet apstākļu kopums. Būtiskākais no tiem – pasaules ekonomiku atgūšanās no Covid-19 krīzes audzējusi vajadzību pēc energoresursiem.
