Klimata pārmaiņas saasina konfliktus, uzskata ANO ģenerālsekretārs (1)

ANO Drošības padomes sanāksmē viņš norādīja, ka reģioni, kuri visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei, "cieš arī no nedrošības, nabadzības, sliktas pārvaldības un terorisma posta".

Gutērrešs sanāksmē skaidroja, ka klimata problēmu dēļ valdības institūcijas nevar sniegt pakalpojumus, kā rezultātā "rodas neapmierinātība un neuzticēšanās varasiestādēm".

Klimata pārmaiņu ietekmē cilvēki zaudē iztikas līdzekļus, un "pievilcīgāka kļūst teroristu solītā aizsardzība, ienākumi un taisnīgums", aiz kura tiek slēpti to patiesie nolūki, klāstīja ANO ģenerālsekretārs.

Kā piemēru viņš minēja Āfrikas Čadas ezera baseina reģionu, kur islāma ekstrēmistu grupējums "Boko Haram" spēj piesaistīt jaunus kaujiniekus no vietējām kopienām, kam trūkst ekonomisko iespēju un piekļuves pirmās nepieciešamības resursiem.

"Mali centrālajā daļā teroristu grupējumi ir izmantojuši pieaugošo saspīlējumu starp lopkopjiem un zemkopjiem, lai rekrutētu jaunus biedrus no lauku kopienām, kas bieži jūtas neiekļautas un stigmatizētas," Gutērrešs turpināja.

Savukārt Irākā un Sīrijā grupējuma "Islāma valsts" ekstrēmisti "ir izmantojuši ūdens trūkumu un pārņēmuši savā kontrolē ūdens infrastruktūru, lai kopienām uzspiestu savu gribu", bet Somālijā kokogļu ražošana ir ekstrēmistu grupējuma "Al Shabab" ienākumu avots, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Viņš norādīja, ka ANO miera uzturēšanas vai politiskās misijas darbojas astoņās no 15 klimata riskiem visvairāk pakļautajām valstīm, kuras viņš gan neuzskaitīja.

Gutērrešs aicināja kopīgi izskaust nedrošības iemeslus, uzsverot, ka "konflikti un terorisms nepastāv vakuumā".

Viņš mudināja palielināt investīcijas, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, norādot, ka attīstītajām valstīm ir jāievēro savs solījums katru gadu vismaz 100 miljardus ASV dolāru atvēlēt nabadzīgajām valstīm klimata pārmaiņu apkarošanā un to seku novēršanā. ANO ģenerālsekretārs atzina, ka līdz 2030.gadam šādas izmaksas varētu sasniegt 300 miljardus ASV dolāru gadā.

Drošības padomē šomēnes prezidējošās valsts Nigēras prezidents Mohameds Bazums norādīja, ka Āfrikas Sāhelas reģionā, galvenā problēma ir cīņa pret teroristiem, kuru "naidīgās darbības katru dienu iedragā demokrātisku valstu pamatus".

Nigēras prezidents atzina, ka klimata pārmaiņas samazina resursu pieejamību, "palielinot nabadzību un ar to saistīto postu".

Bazums pauda cerību, ka ANO Drošības padome pieņems Nigēras un Īrijas izstrādāto rezolūcijas projektu, kurā atzīta saistība starp tās pilnvarās esošo starptautiskā miera un drošības garantēšanu un cīņu pret terorismu un klimata pārmaiņu sekām.

Viņš uzsvēra, ka Sāhelas un Čadas ezera baseina valstu piemērs parāda saistību starp klimata pārmaiņu sekām un miera un drošības nodrošināšanu.

"Šī fenomena (..) sekas ir izjaukušas sabiedrības kārtību un iedzīvotāju labklājību, liekot tiem mesties nevaldāmā sacensībā par piekļuvi resursiem", kuru kļūst arvien mazāk, klāstīja Nigēras prezidents, piebilstot, ka tas izraisa iekšējus konfliktus kopienās, palielina migrāciju, kā arī vairo ekstrēmismu un noziedzību.

Īrijas vēstniece ANO Džeraldīne Bairna Neisone uzsvēra, ka ANO Drošības padomes pienākums ir "salauzt šo apburto (..) loku", tādēļ tai ir "jāatzīst un jāpieņem sava atbildība cīņā pret klimata pārmaiņām".

Viņa mudināja ar klimatu saistītus drošības riskus iekļaut konfliktu risināšanas, novēršanas un mediācijas plānos.

Savukārt Krievijas vēstnieks Vasīlijs Nebenzja paziņoja, ka saistība starp terorismu un klimata pārmaiņām nav acīmredzama.

Viņš paziņoja, ka šāda iniciatīva jāizskata citās ANO institūcijās, bet Drošības padomei jākoncentrējas uz iespējamo konfliktu novēršanu.