/nginx/o/2018/07/15/9439322t1h96ee.jpg)
Cilvēki varas pozīcijās Krievijā aktīvi virza ideju par karu, un konflikts ar Ukrainu šobrīd ir viennozīmīgi iespējams, piektdien sacīja Nobela Miera prēmijas laureāts, Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs.
Krievijā ir izplatīts uzskats, ka politiķi, kas izvairās no asinsizliešanas, ir vāji, bet draudēt ar karu ir "patieso patriotu pienākums", saņemot godalgu Oslo rātsnamā, sacīja Muratovs.
"Ietekmīgie aktīvi virza kara ideju," viņš sacīja.
"Dažu trako ģeopolitiķu galvās karš starp Ukrainu un Krieviju vairs nav kaut kas neiespējams."
ASV amatpersonas brīdinājušas, ka Krievija, kas Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi karaspēku, drīzumā Ukrainā varētu iebrukt. Maskava apgalvo, ka uzbrukt netaisās.
Muratovs arī atzina, ka
Krievijā, kur simtiem žurnālistu, mediju, cilvēktiesību aizstāvju un nevalstisko organizāciju atzītas par "ārvalstu aģentiem", žurnālistika šobrīd iet "caur ļoti tumšu ieleju".
"Krievijā tas nozīmē "tautas ienaidnieks"," sacīja Muratovs, godalgu veltot visiem pētnieciskajiem žurnālistiem, arī kolēģiem laikrakstā "Novaja gazeta", kas nogalināti sava darba dēļ.
Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu cīņā par izpausmes brīvību.
Resa atkārtoti pauda aicinājumu reformēt sociālos medijus.
"Mūsu lielākā vajadzība šodien ir nepieciešamība transformēt naidu un vardarbību, toksiskās dūņas, kas ceļo caur mūsu ekosistēmu, ko amerikāņu interneta kompānija izvirzījušas par prioritāti, kompāniju, kas pelna vairāk naudas, izplatot šo naidu un aktivizējot mūsos vissliktāko," viņa sacīja.
"Attiecībā uz ASV - reformējiet vai atsauciet 230. paragrāfu, likumu, kas sociālos medijus pozicionē kā komunālos pakalpojumus," mudināja laureāte.
Resa un Muratovs ir pirmie žurnālisti, kas saņem Nobela prēmiju, kopš vācietis Karls fon Oseckis saņēma 1935. gada godalgu par publikācijām, kas bija veltītas Vācijas slepenajai bruņošanās programmai.
