Bērni ir dažādi, bet visi vēlas savas mājas

Ģimene ar bērniem. Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

2021.gada 1.oktobrī bērnu aprūpes iestādēs atradās 506 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni. Tie ir gan zēni, gan meitenes – pavisam mazi bērni un pusaudži, brāļu un māsu grupas, kā arī bērni, kuriem nav māsu un brāļu, veseli un ar garīgās un fizioloģiskās attīstības traucējumiem, paklausīgi un ar uzvedības traucējumiem. Šie bērni ir ļoti dažādi, bet viņus visus vieno viens – viņi vēlas savas mājas!

Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā dzīvo 127 dažāda vecuma un dzimuma bērni – 64 zēni un 63 meitenes, no kuriem 18 bērni ir līdz 6 gadu vecumam, 109 – no 7 līdz 17 gadu vecumam, bet 4 ir pilngadīgi jaunieši. Šie dati apliecina, ka visvairāk Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā ir pusaudžu. Arī citu pašvaldību bērnu aprūpes iestādēs ir līdzīga situācija, līdz ar ko šī brīža aktuālākais uzdevums ir atrast ģimeni un mājas tieši pusaudžiem.

Pusaudžu vecums pats par sevi ir sarežģīts, bet bērniem, kuri ir piedzīvojuši traumu un zaudējuši ticību apkārtējiem, tas ir īpaši grūts periods. Pusaudži tikai izskatās pēc pieaugušiem cilvēkiem ar noformējušos rakstura stingrību un izturību, bet patiesībā viņi joprojām ir bērni, kuriem nepieciešams maigums, jo īpaši šajā brieduma periodā, kad viņi ir tik jūtīgi un ievainojami. Diemžēl šis vecums lielā mērā ir šķērslis, lai bērns nokļūtu ģimeniskā vidē, kur viņam tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts. Sabiedrība orientējas uz maziem bērniem, jo pastāv uzskats, ka ar viņiem ir vienkāršāk.

“Kā saka: ir 12 gadi, lai iemīlētu bērnu, pirms tas kļūst par pusaudzi,” saka Kaspars Jasinkevičs.

Otra bērnu grupa, kuru nepieciešams īpaši izcelt, ir brāļu un māsu grupas. Bērnu un jauniešu centros ir daudzi bērni, kurus saista radniecīgas – brāļu un māsu saites. Šobrīd RBJC ir 13 ģimenes ar diviem vai vairāk bērniem. Lielākajā gadījumā brāļi un māsas atrodas kopā, jo bērnu šķiršana nav pareiza rīcība, tā bērniem var radīt papildu emocionālās traumas. Bērni jau tika izņemti no viņiem ierastās vides, līdz ar ko bērniem nepieciešams atstāt kaut ko, kas ir tuvs un ierasts. Taču tas raisa uzņemošo ģimeņu trūkumu, jo ģimeņu kuras ir gatavas uzņemt savā aprūpē vienlaicīgi vairākus bērnus, ir mazāk nekā to, kas ir gatavas uzņemt aprūpē vienu bērnu.

Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” dzīvo bērni un jaunieši ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Šie bērni ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem un dzīvo aprūpes centrā līdz pat 18 gadu vecumam. Kopumā šobrīd VSAC “Rīga” filiālēs “Pļavnieki”, “Rīga” un “Teika” ikdienā uzturas 106 bērni vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem. Divas trešdaļas bērnu, kas dzīvo bērnu aprūpes centrā, ir bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri meklē savu ģimeni un mājas.

Vairumam VSAC “Rīga” dzīvojošajiem bērniem ir dažādi smagi un ļoti smagi funkcionālo spēju traucējumi, tāpēc ikdienas gaitās viņiem nepieciešama atbalsta persona, palīgs vai asistents. Smago funkcionālo traucējumu dēļ šo bērnu nonākšana ģimenē ir daudz laikietilpīgāka un sarežģītāka, jo ne katrs ir gatavs uzņemties rūpes par bērnu, kuram nepieciešams liels atbalsts ikdienas gaitās, kas prasīs arī daudz lielāku emocionālo un fizisko atbalstu.

Šo bērnu ikdienas aprūpē un uzraudzībā ir nepieciešams cilvēks, kas spēs ziedot gan savu laiku un spēkus, gan arī nebaidīsies un neatteiksies no bērna, saskaroties ar grūtībām. Līdz ar to pirms bērna uzņemšanas ģimenē jaunajiem vecākiem jāapzina savas iespējas, sagatavotība un bērnam nepieciešamās vides pieejamība. Tomēr, uzņemoties šo lomu, jaunie vecāki spēs palīdzēt bērnam gan fiziski, gan emocionāli attīstīties, jo ģimeniska vide sniedz neaizvietojamu ieguldījumu bērna attīstībā.

Vēl ir daudz darāmā, lai mazinātu aizspriedumus, izglītotu sabiedrību un kopīgiem spēkiem nodrošinātu iespēju katram bērnam augt ģimenē, taču katrs mazais solītis mūs tuvina šim mērķim!

Uz augšu
Back