Spilves lidostas ēka līdz ar tās apkārtni šobrīd ir kritiskā stāvoklī, ar nodrupušām sienām, un arī turpmākais krāšņās padomju neoklasicisma pērles liktenis nav zināms. Situācija ar patiesajiem teritorijas nomniekiem ir neskaidra, privātie aviācijas vēstures entuziasti cenšas panākt, lai Spilves lidosta kļūtu par pilntiesīgu muzeju ar pētniecības iespējām un arhīva glabāšanu, bet ēka apskatei tikmēr ir slēgta.
1954. gadā celtā greznā lidostas ēka ir liecība par aizgājušo laiku, kad latviešu lidotāji uzstādīja jaunus pasaules rekordus, sasniedzot eksotiskus galamērķus.
Aviācijai Latvijas teritorijā ir sena vēsture – tās pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā - Spilves pļavas izmantoja jau Pirmā pasaules kara laikā.
Vēsturiskā lidosta līdz 1975. gadam bija galvenais gaisa satiksmes punkts, viena no lielākajām PSRS rietumu daļā, nodarbinot vairāk nekā 50 lidmašīnas. Virs ēkas ieejas redzams padomju valsts ģerboņa cilnis.
Telpas rotā marmora kolonnas, bet sienas apgleznotas ar košām freskām, kuras 1990. gadā restaurēt palīdzēja māksliniece Džemma Skulme.
Krāšņie griestu raksti un lielā zāles lustra vēl “turas” pretī laika zobam, taču, ja nekas netiks darīts interjera saglabāšanai, tad arī šie elementi tiks pakļauti drīzai iznīcībai.
Tos savulaik veidoja latviešu amatnieki.
Līdz astoņdesmito gadu vidum lidostu izmantoja civilām vajadzībām, un iedzīvotāji izmantoja iekšzemes lidojumus, piemēram, uz Liepāju. Spilves lidostu slēdza 1986. gadā, kad to pārņēma armija.
Topošā, taču ne līdz galam attīstītā aviācijas muzeja ekspozīcijā atrodamas četras lidmašīnas, militārie un aviācijas formas tērpi, lidostas direktora kabinets, kinožurnāli “Padomju Latvija”.
