Noraida opozīcijas prasību par iekšlietu ministres Golubevas demisiju

TVNET/LETA
Noraida opozīcijas prasību par iekšlietu ministres Golubevas demisiju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 11
Foto: Zane Bitere / LETA

Saeima ceturtdien noraidīja partijas "Likums un kārtība" (LuK) deputātes Karinas Sprūdes un citu opozīcijas deputātu Saeimā iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) saistībā ar deputāta Alda Gobzema (LuK) īslaicīgo aizturēšanu epidemioloģiskās kārtības pārkāpumu dēļ.

Saeimas debatēs Gobzems vairāk nekā pusstundu ilgajā runā uzskaitīja vairākus pārmetumus, kas viņam saistībā ar aizturēšanu ir pret atsevišķiem Valsts policijas pārstāvjiem. Deputāta ieskatā aizturēšanas process esot saistīts ar vairākām neatbilstošām rīcībām, kas esot vērstas pret viņu.

Politiķis norādīja, ka esot saņēmis "nāves draudus", par ko vērsies pie tiesībsargiem, taču uz tiem atbilstoši neesot reaģēts.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pauda, ka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks veiks pārbaudes par Gobzema aizturēšanas visiem faktiem un pēc tam "arī vērtēsim".

Saeimas deputāts Juris Rancāns (JKP), atbildot opozīcijas deputātu teiktajam, ka Gobzema rīkotie protesti bijuši miermīlīgi, uzsvēra, ka šo protestu rezultātā sākti četri kriminālprocesi par uzbrukumu policijas darbiniekiem. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka policija bez vajadzības nevienu nav aizturējusi. "To tiesisko nihilismu, kas tiek kultivēts no atsevišķu deputātu puses, mēs nevaram atbalstīt," akcentēja Rancāns.

Deputāts Ralfs Nemiro debatēs vaicāja, kāpēc pret atsevišķiem pasākumiem ar cilvēku piedalīšanos Covid-19 izplatības apstākļos tiekot piemērota atšķirīga tiesībsargājošo iestāžu rīcība.

Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka deputātam ir augstāka atbildība likumu ievērošanā, ņemot vērā, ka parlamentārieši ir svinīgi solījuši vai zvērējuši ievērot likumus.

Parlamentārietis Māris Možvillo (PCL) pateicās tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un citiem, kuri uztur valsti drošībā, un deputāts vērsa uzmanību, ka viņiem nav nodrošinātas atbilstošas darba telpas. Politiķis pārmeta pie varas esošajiem sabiedrības dalīšanu un norādīja, ka sabiedrībā dzīve rit citādi, nekā koalīcija iedomājusies.

Možvillo pauda, ka nelepojas ar video redzēto, ko "deputāts izdarīja", un viņam tas nav pieņemami. Taču Možvillo ieskatā, iespējams, problēmas bijušas "gan no vienas, gan no otras puses" - viņaprāt, policijas iesaiste esot vairāk vērtējama kā politiska.

Iesniegumu parakstījuši deputāti Sprūde, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ieva Krapāne, Možvillo (PCL), Ļubova Švecova (LPV), Nemiro, Jānis Urbanovičs (S), Gobzems, Jānis Krišāns (S) un Regīna Ločmele (S).

Iesniegumā norādīta atsauce uz to, ka Satversmes 29.pantā cita starpā noteikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Reizē šajā pantā noteikts, ka Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.

Politiķi norāda, ka Iekšlietu ministrijas padotībā ir Valsts policija, kas veica Gobzema īslaicīgas aizturēšanas.

Kā ziņots, Saeimas deputāta imunitāte nedod tiesības politiķim pabeigt likuma pārkāpuma veikšanu un policijai tiesiskā valstī ir pienākums pārtraukt kādas tiesību normas pārkāpumu, aģentūrai LETA sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

Viņš norādīja, ka būtu jāņem vērā vairāki pamatprincipi, no kuriem viens paredz - ja policija vai citas tiesībsargājošās struktūras redz, ka tiek veikts administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, tad tiesībsargājošajām institūcijām ir visas tiesības rīkoties, lai to pārtrauktu un novērstu, tajā skaitā veicot administratīvo aizturēšanu, ja tāda ir nepieciešama, norādīja Pleps.

Konstitucionālo tiesību eksperts atzīmēja, ka deputātiem ir imunitāte, bet tā nenozīmē privilēģiju pabeigt sāktu tiesību normas pārkāpšanu, un tā nenozīmē, ka šādā situācijā deputātu nevarētu aprobežot bez Saeimas piekrišanas. "Policijai ir jāpilda savi pienākumi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību," atzīmēja jurists.

Komentējot jautājumu par vārda "noziegums" nozīmi Satversmes 29.pantā, kas nosaka, ka "Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas", Pleps pauda, ka piekrīt cita konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara paustajam, ka Satversmes jēdzieni ir jātulko autonomi un tos nevar tulkot pēc zemāka statusa juridiskiem aktiem.

Pleps skaidroja, ka augstāk minētajā normā ir "iekodēts princips", ka deputātu var ierobežot arī ar mērķi, lai sabiedrības drošības interesēs apturētu likumpārkāpuma veikšanu.

Jau ziņots, ka Gobzemu pagājušajā nedēļā, pirmdien, policija aizturēja Tukumā, kur viņš ar savu kampaņas autobusu bija ieradies, lai sāktu reklamēto protesta akciju.

Gobzemu vēlāk atbrīvoja no policijas iecirkņa, un pret viņu sākotnēji tika sākti divi administratīvo pārkāpumu procesi. Viens process sākts par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un otrs - pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pārkāpumiem.

Pirmdienas pēcpusdienā Gobzems ieradās Ventspilī, kur viņu policija atkal aizturēja. Vēlu vakarā viņš tika īslaicīgi aizturēts arī Liepājā, kur notikusi kārtējā deputāta oficiāli nesaskaņotā protesta akcija.

Kā situāciju skaidroja VP priekšnieks Armands Ruks, Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu un pieļautu visatļautību. "Nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā - ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu," uzsvēra VP priekšnieks.

Gobzema izreklamētie politiskie pasākumi nebija pieteikti oficiālajā kārtībā, tāpēc policisti vērsās pie parlamentārieša un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības, kas netika darīts. Attiecīgi Gobzems nepildīja policijas likumīgās prasības, kas ir administratīvs pārkāpums, skaidroja Ruks.

"Manā skatījumā, deputātam jābūt piemēram pārējai sabiedrībai, ievērojot likumus. Ko tad darīt, ja tiek rupji pārkāpti likuma normas? Vai ir pilnīgi pieļaujama rīcības brīvība? Noteikti, ka nē. Tas nav loģiski. Ja esi deputāts, tad tev ir atļauts viss tas pats, kas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur, un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus," skaidroja Ruks.

Ruks norādīja, ka policijas rīcība nekavēja Gobzema kā deputāta darbu, bet īslaicīgās aizturēšanas vienīgais mērķis bija nepieļaut pulcināt vēl vairāk cilvēkus ārkārtējās situācijas laikā, kad valstī ir epidemioloģiskās drošības riski.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais