/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2021/12/17/14264914t1h4e01.jpg)
Korāļu dziedāšanas tradīcija pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Tos dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās. Eiropā korāļi pazīstami vairākus tūkstošus gadu, un sākotnēji tiem nebija nekāda sakara ar kristīgo ticību.
Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu “korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos.
Šādus svētkus svinēja arī 22. decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu.
Savukārt 18. gadsimtā korāļu dziedātāji drīzāk tika uzskatīti par sabiedrībai bīstamiem elementiem. Tā, piemēram, amerikāņu vēsturnieks Stīvens Naizenbaums aprakstījis korāļu dziedāšanas tradīcijas Bostonā, kur līksmotāji ieradās pie vietējo iedzīvotāju durvīm un apmaiņā pret dziesmu pieprasīja naudu vai alkoholu.
Ja to atteica, pret māju durvīm lidoja akmeņi vai arī kaut kas tika nozagts no pagalmiem. 1793. gadā Masačūsetsas štata iedzīvotāji nosūtīja vēstuli Bostonas laikrakstam ar lūgumu iesaistīties policijai.