S, 13.08.2022.

VARAM konceptuāli atbalsta ieceri no 2026.gada ierobežot kažokzvēru audzēšanu

LETA
VARAM konceptuāli atbalsta ieceri no 2026.gada ierobežot kažokzvēru audzēšanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Ūdeles Lubezeres zvēraudzētavā Ārlavas pagastā.
Ūdeles Lubezeres zvēraudzētavā Ārlavas pagastā. Foto: Ieva Lūka/LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konceptuāli atbalsta grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt no 2026.gada 1.janvāra audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to turēšanas un audzēšanas vienīgais vai galvenais iemesls ir kažokādu ieguve.

Kā teikts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība.

"Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," uzsvērts Pleša vēstulē.

Pēc viņa teiktā, dzīvnieku nogalināšana kažokādu ieguvei un dzīvniekiem nodarītās ciešanas nav atbilstošas mūsdienu sabiedrības prasībām un savienojamas ar ētikas normām. Vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas 2021.gada vasarā. Tāpat kažokādu industrija, zvēraudzēšana ir pilnībā vai daļēji aizliegta jau 16 Eiropas valstīs.

Viņš norādījis, ka aizliegums turēt lauksaimniecības dzīvniekus, piemēram, Amerikas ūdeli kažokādu ieguvei, samazinātu risku šai sugai kļūt par invazīvu Latvijā papildus jau savvaļā dzīvojošajiem dzīvniekiem, kas izraisa Eiropas ūdeles skaita sarukšanu. Amerikas ūdele ir Latvijā invazīva plēsēju suga, kas, izbēgot no zvēraudzētavām, viegli adaptējas dzīvei savvaļā. Tās kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, nogalinot savvaļas putnus, postot to ligzdas un nogalinot mazuļus.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka Eiropas Komisija (EK) šovasar ir paudusi apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem. Plānotais aizliegums varētu skart vairāk nekā 300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku ik gadu. Līdz ar to šis regulējums varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināms ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu, teikts ministra vēstulē.

EK solījusi ietekmes novērtējumu pabeigt līdz 2022.gada beigām, un priekšlikuma sabiedriskā apspriešana varētu sākties 2022.gada sākumā. Likumdošanas priekšlikums taps pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajām rekomendācijām. Pēc viņa sniegtās informācijas, EK plāno iesniegt normatīvo aktu izmaiņu priekšlikumu līdz 2023.gada beigām, lai pakāpeniski samazinātu un aizliegtu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos.

Tāpat EK plāno izskatīt arī produktu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), lai ieviestu noteikumus vai standartus importētiem produktiem, kuri būtu ekvivalenti ES ražotajiem.

Šāda apņemšanās esot atbilde uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu "End the Cage Age" jeb "Izbeigt sprostu laikmetu", kuru parakstījuši 1,4 miljoni ES pilsoņu. Iniciatīva "End the Cage Age" tika sākta 2018.gadā un slēgta gadu vēlāk. Pēc obligātā parakstu validācijas perioda beigām tika apstiprināti 1 397 113 paraksti, stipri pārsniedzot iniciatīvas izskatīšanai vajadzīgo vienu miljonu parakstu.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (JKP) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija šo likumprojektu varētu sākt skatīt nākamā gada janvārī vai februārī. Viņš skaidroja, ka tagad komisijas sēdes nācās veltīt enerģētikas krīzes un budžeta jautājumiem, vienlaikus piebilstot, ka tas deva laiku arī Zemkopības ministrijai izpētīt šo jautājumu, lai paustu savu viedokli.

Parlamentārietis piebilda, ka ļoti nevēlētos, lai šī jautājuma kontekstā diskusijas aizvirzās ap kompensācijām kažokzvēru audzētājiem. "Ja dodamies šai virzienā, jāizvairās no pamata prasīt kompensācijas," sacīja Feldmans.

Jau ziņots, ka Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju. Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuras pārstāvis Kaspars Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu