Pērn par 53 samazinājies ārpusģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu skaits, taču institūcijās kopumā aizvien dzīvoja 568 bērni, liecina valdībā skatītais Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums "Par bērnu stāvokli valstī 2019.un 2020.gadā".
Pērn arī sarucis bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē. Kopumā, salīdzinot ar 2019.gadu, šo bērnu skaits sarucis par 248, un ārpusģimenes aprūpē kopumā pērn atradās 6004 bērni.
"Datos redzam, ka Latvijā vērojamas pozitīvas tendences, ejot uz ambiciozo mērķi - Latvija bez bērnu namiem.
Attīstības virziens mani iedrošina turpināt uzsākto politiku un ar visiem līdzekļiem sekmēt, pirmkārt, bērnu nenonākšanu institūcijās un, otrkārt, to bērnu, kuri šobrīd dzīvo ārpus ģimeniskas vides, maksimāli efektīvu iekļaušanu ģimenēs," skaidro labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Vienlaikus politiķis norāda, ka ziņojumā parādās arī bēdīgi dati, kas var liecināt gan par negadījumiem, gan arī par nepietiekamu rūpēšanos par bērniem un pieaugušo vienaldzību vai nepilnvērtīgu pievēršanos bērnu audzināšanai un pieskatīšanai.
Dokumentā arī norādīts, ka vērojama tendence palielināties Latvijā adoptēto bērnu skaitam un samazinājās uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits. Pērn adoptēti 144 bērni. No tiem 117 bērni adoptēti Latvijā, bet 27 bērni - uz ārvalstīm. Tāpat turpinājās audžuģimeņu un audžuģimenēs esošo bērnu skaita pieaugums. 2020.gada beigās 752 audžuģimenēs dzīvoja 1377 bērni.
Samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits.
2020.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, noziedzīgos nodarījumos cietuši par 54 bērniem mazāk. Samazinājies arī nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarīja noziedzīgus nodarījumus.
Taču ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits. 2020.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši desmit bērni, kas ir par pieciem vairāk nekā gadu pirms tam.
Pieaudzis arī noslīkušo bērnu skaits. 2019.gadā noslīkuši četri bērni, bet pērn - 13.
Ziņojumā arī konstatēts, ka Latvijā joprojām ik gadu vairāk nekā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Palielinājās arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām meitenēm, un pēdējos gados ir pieaugusi narkotiku lietošana pusaudžu vidū, liecina ministrijas dati.
Kā vēstīts, 16.decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm.
Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Kā norādīja "Attīstībai/Par!" (AP), šī jaunā redakcija turpmāk neļaus bērnus adoptēt uz ASV. 1995.gada 16.februārī Madlēna Olbraita parakstīja konvenciju no ASV puses, taču tā joprojām neesot ratificēta. Atsaucoties uz skaidrojumu izdevumā "Jurista vārds", partiju apvienībā norādīja, ka iemesls esot procesuālas dabas un saistīts ar ASV likumdošanas specifiku.
