Valsts pārvaldībā nav politiski atbildīgās amatpersonas par starpnozaru politikām, norāda Levits

TVNET/LETA
Valsts pārvaldībā nav politiski atbildīgās amatpersonas par starpnozaru politikām, norāda Levits
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 16
Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Edijs Pālens/LETA

Valsts pārvaldībā nav politiski atbildīgās amatpersonas par starpnozaru politikām, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Jau ziņots, ka valsts pirmā amatpersona rosinājusi Ministru kabineta iekārtas likumā paredzēt, ka Ministru kabinets (MK) pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus.

Runājot par to, kāpēc aktualizēts jautājums par valsts ministriem, prezidents norādīja, ka pēc vēlēšanām jaunajai valdībai vajadzētu paredzēt šādu iespēju. Levits arīdzan uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo ir vesela virkne ar politikām, kurām nav atbildīgais valdības loceklis.

"Mums ir ārlietas, aizsardzība, tieslietas. Ja paskatāmies uz citām valstīm, tad tajās ir politiski atbildīgā amatpersona, kuras pārziņā ir starpnozaru politikas.

Piemēram, digitālā politika ir starpnozaru politika, taču valsts pārvaldībā mums nav attiecīgās struktūras, kas varētu ar to nodarboties.

Tādēļ mums ir tā, kā ir," skaidroja prezidents, atzīmējot, ka statistika un citi rādītāji parāda, ka Latvija digitālajā attīstībā atpaliek un to nedrīkst pieļaut.

Levits norādīja, ka tuvākajos gados simtiem miljoni eiro tiks ieguldīti digitālajā jomā. Ja nebūs jēdzīga un konceptuāla politika, tādā gadījumā šis finansējums tiks izšķērdēts. Tāpat prezidents vērsa uzmanību uz bērnu un ģimenes politiku, kas ir ārkārtīgi svarīga visai valstij.

"Jāsaka, ka tas vairāk ir tehnisks un konkrēts priekšlikums, kuru Saeima var apspriest. Es ceru, ka viņi šo lēmumu pieņems. Vismaz Saeimai ir iespēja pieņemt lēmumu par valsts ministriem, kas varētu ilgtermiņā uzlabot valsts pārvaldības struktūru," sacīja Valsts prezidents.

Tāpat Levits atzīmēja, ka valsts ministru sistēmas ieviešana nenozīmē ierēdņu skaita pieaugumu. Viņš norādīja, ka Latvijas centrālajā aparātā ir vairāk nekā 1000 ierēdņi. Ja desmit ierēdņi tiek pārvirzīti uz valsts ministra kabinetu, tas nozīmē, ka desmit tiek ietaupīti kaut kur citur, kur tas nebūtu tik svarīgi.

"Tas ir jautājums par to, kā mēs izsveram, kas ir svarīgāks, kas ir mazāk svarīgs. Var pilnīgi nepalielināt ierēdņu skaitu. Domāju, ka tas arī būtu jāpasaka, ka ierēdņu skaits uz šī rēķina netiek palielināts. Vienkārši ir jēdzīgāka pārvaldības struktūra un es gribētu uzsvērt, ka par to ir jādomā, jo Latvijai būtisks ir ne tikai pandēmijas jautājums, bet arī strukturālās attīstības jautājums," teica valsts pirmā persona.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu