/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2022/01/08/14298746t1h91cf.jpg)
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš izdevis pavēli armijai, tostarp Zemessardzei, būt gatavībā sniegt atbalstu civilajam sektoram iespējamo plūdu seku likvidācijā, vēsta Aizsardzības ministrijas portāls "sargs.lv".
Tas darīts, lai apzinātu resursus un būtu gatavi tūlītēji iesaistīties, kad vien pašvaldībām vai iekšlietu struktūrām šāds NBS atbalsts varētu būt nepieciešams.
Pirmkārt, tiek veikta materiāltehnisko līdzekļu, kuri nepieciešami plūdu seku novēršanai, inventarizācija. NBS komandieris stāsta, ka pēdējo gadu laikā iegādāts arī jauns ekipējums, lai šo atbalstu sniegtu vēl efektīvāk - tie ir dažādi peldlīdzekļi, tai skaitā arī atjaunotas amfībijas "PTS", kas šobrīd ir Zemessardzes rīcībā.
Upēs atsāk veidoties un nostiprināties ledus.
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) January 7, 2022
Ledus biezums ir ļoti nevienmērīgs. Atrasties uz ledus ir BĪSTAMI!
Vairāk: https://t.co/l8Jl0VVzRz
Ziņojiet par par plūdu postījumiem, izmantojot #meteolv vai #pludilv pic.twitter.com/PLF6j8HA5w
Amfībijām ir arī kāpurķēžu šasija, līdz ar to tās var ne tikai peldēt, bet arī pārvietoties pa sauszemi, savukārt, peldot pa ūdeni, amfībijas spēj pārvadāt līdz pat desmit tonnām smagu kravu. Tāpat NBS rīcībā ir arī dažādi specifiski instrumenti plūdu seku likvidācijai, piemēram, zāģi ūdens izgāztu koku sazāģēšanai un novākšanai.
Otrkārt, gatavība reaģēt nozīmē arī apzināt personālu, kas potenciālos glābšanas darbos varētu iesaistīties. Tie primāri ir speciālisti ar jau iepriekšēju pieredzi vai tie, kuri pabeiguši apmācību tāda veida darbu veikšanā.
Ņemot vērā, ka Zemessardzes vienības ir izvietotas visos Latvijas reģionos, tad tām ir regulāra saziņa ar vietējo pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kuras attiecīgi lemj par atbalsta pieprasījumu bruņotajiem spēkiem.
Strauji kūstot sniegam un ledus iešanas rezultātā lielākie plūdi Latvijā visbiežāk skar Daugavas krastos esošās pašvaldības, kur mēdz applūst arī lielas platības, apdraudot civiliedzīvotāju mājas un īpašumus. Taču plūdu apdraudējums ir arī citu upju, piemēram, Gaujas krastos dzīvojošajiem.
Lai izvairītos no teritoriju applūšanas, lielu ledus sablīvējumu gadījumos var tikt piesaistīti arī NBS inženieri, kuri veic kontrolētu spridzināšanu, taču par šādu atbalsta veidu tiek izdota atsevišķa NBS komandiera pavēle.
Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka pašlaik ūdens līmenis turpina paaugstināties Kurzemes un Zemgales upēs, un atsevišķas teritorijas jau sākušas applūst.