Otrkārt, gatavība reaģēt nozīmē arī apzināt personālu, kas potenciālos glābšanas darbos varētu iesaistīties. Tie primāri ir speciālisti ar jau iepriekšēju pieredzi vai tie, kuri pabeiguši apmācību tāda veida darbu veikšanā.
Ņemot vērā, ka Zemessardzes vienības ir izvietotas visos Latvijas reģionos, tad tām ir regulāra saziņa ar vietējo pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kuras attiecīgi lemj par atbalsta pieprasījumu bruņotajiem spēkiem.
Strauji kūstot sniegam un ledus iešanas rezultātā lielākie plūdi Latvijā visbiežāk skar Daugavas krastos esošās pašvaldības, kur mēdz applūst arī lielas platības, apdraudot civiliedzīvotāju mājas un īpašumus. Taču plūdu apdraudējums ir arī citu upju, piemēram, Gaujas krastos dzīvojošajiem.
Lai izvairītos no teritoriju applūšanas, lielu ledus sablīvējumu gadījumos var tikt piesaistīti arī NBS inženieri, kuri veic kontrolētu spridzināšanu, taču par šādu atbalsta veidu tiek izdota atsevišķa NBS komandiera pavēle.
Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka pašlaik ūdens līmenis turpina paaugstināties Kurzemes un Zemgales upēs, un atsevišķas teritorijas jau sākušas applūst.