Šobrīd nauda Konfiskācijas fondā gadā nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Tiesībsargājošās iestādes vēlas pieejamos līdzekļus palielināt, kam neiebilst arī atbildīgā Tieslietu ministrija. Drīzumā Valsts policija jautājumu skatīs virzīšanai Noziedzības novēršanas padomē.
Pēdējo divu gadu laikā Iekšlietu ministrija divreiz valdībā virzījusi ieceri griestus atcelt, bet pēc Finanšu ministrijas iebildumiem ideja līdz Ministru kabineta sēdei nemaz nenonāca. Tagad Iekšlietu ministrija konfiskācijas fondam atmetusi ar roku un to palielināt prasīs pēc pandēmijas beigām.
Taču izmeklējošās iestādes samierināties nevēlas. Turpmākajos gados tiesas lems par ABLV bankā un citās kredītiestādēs arestētajiem 600 miljoniem eiro. Kopumā policija pagājušajā gadā arestējusi mantu 1,5 miljarda vērtībā. Uz tāda fona divi miljoni ir niecīga summa.
Uz naudu pretendē ne tikai policija, bet arī KNAB, VID Nodokļu un muitas policija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija. Iecerētajai palīdzībai noziegumos cietušajiem nekas pāri nepaliek. Finanšu izlūkošanas dienests vēlas, lai tam no konfiscētās naudas tiktu iezīmēta daļa.
Likumsargi ar dienestu gan dalīties gan negrib, it īpaši tādēļ, ka prognozē tam darba apjoma samazinājumu.
Dienesta galvenais darbs līdz šim bija ABLV bankā esošās naudas pārbaudes. Tās šogad noslēgsies. Iestādes vadītāja gan apgalvo, ka darba mazāk nepaliks, jo dienesta nākamās prioritātes būs vietējo krāpnieku, nodokļu shēmotāju un korumpantu pieķeršana.
Finanšu izlūkošanas dienests līdz šim saņēmis finansējumu jaunas ziņošanas sistēmas ieviešanai, informācijas tehnoloģiju attīstībai. Ar lielāku atbalstu dienests sola kļūt par inovāciju centru reģionā naudas atmazgāšanas apkarošanā.