Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Robertam Zīlem otrdien, 18.janvārī, nācies krietni pacīnīties par ievēlēšanu EP viceprezidenta amatā, un viņš pie viena no 14 posteņiem ticis kā viens no pēdējiem, tā liecina EP sniegtā informācija.
Zīlem nācies pacīnīties par EP viceprezidenta amatu (4)
Kā informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, EP vairākās balsošanas kārtās ievēlēja 14 priekšsēdētājas vietniekus, kas šo amatu ieņems divarpus gadus līdz EP pašreizējā pilnvaru termiņa beigām. Zīle amatā ticis ievēlēts otrajā balsošanas kārtā.
Pēc Krastiņa sniegtās informācijas, vēlēšanu pirmajā kārtā tika ievēlēti deviņi priekšsēdētāja vietnieki. Otrajā balsošanas kārtā - vēl trīs, to vidū arī Zīle, bet pēdējās divas vietas tikai aizpildītas trešajā balsošanas kārtā.
Pirmajā balsošanas kārtā tika nodota 691 balss. Par tukšiem vai nederīgiem tika atzīti 11 biļeteni, savukārt ievēlēšanai vajadzīgais absolūtais nodoto balsu vairākums bija 341. Piemēram, Austriju pārstāvošais EP deputāts Otmārs Karass pirmajā kārtā saņēma 536 balsis, Itāliju pārstāvošā EP deputāte Pīna Pičerno saņēma 527 balsis, bet Zīle pirmajā balsošanas kārtā saņēma 322 balsis un neiekļuva starp deviņiem visvairāk balsis savākušajiem parlamentāriešiem.
Otrajā balsošanas kārtā tika nodotas 698 balsis. Par tukšiem vai nederīgiem biļeteniem tika atzīti septiņi. Šajā kārtā ievēlēšanai vajadzīgais absolūtais nodoto balsu vairākums bija 346. Eiroparlamentārietis no Slovākijas Mihals Šimečka otrajā kārtā saņēma 494 balsis, EP deputāte no Vācijas Nikola Bīra - 410, bet Zīle - 403 balsis, līdz ar to Latvijas politiķis kā 12.tika pie viceprezidenta amata.
Krastiņš skaidroja, ka EP 14 priekšsēdētāja vietnieki un pieci kvestori kopā ar priekšsēdētāju veido EP prezidiju. Prezidijs pieņem lēmums, kas vajadzīgi EP darbības nodrošināšanai. Citu pienākumu starpā tas izstrādā EP provizorisko budžeta projektu un lemj par administratīviem, ar personālu saistītiem un organizatoriskiem jautājumiem.
Līdztekus funkcijām prezidijā priekšsēdētāja vietnieki var aizstāt EP priekšsēdētāju, tostarp vadīt plenārsēdes debates un vajadzības gadījumā pārstāvēt EP ceremonijās vai oficiālos pasākumos.
Ievēlot prezidija locekļus, politiskās grupas cenšas nodrošināt, lai ievēlētie priekšsēdētāja vietnieki un kvestori politiski atspoguļotu grupu samēru EP, un tiktu ņemti vērā arī EP priekšsēdētāja ievēlēšanas balsojumu rezultāti.