SEPLP plāno Saeimā iesniegt koncepcijas par sabiedrisko mediju finansējumu un apvienošanu (1)

Viņš pastāstīja, ka pirmā koncepcija būs par to, kādam būtu jāizskatās apvienotajam sabiedriskajam medijam, bet otrā - par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli.

"Šī dēļ mūsu darbs neapstājas ne uz vienu brīdi, un esam apņēmības pilni likumā noteikto izdarīt. Kā tas tālāk notiks - tas būs politisks lēmums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mēs spēsim pamatot koncepcijās ietverto," pauda Siksnis, atgādinot, ka šie jautājumi dienaskārtībā ir bijuši tik daudzus gadus un šajā laikā politiķiem jau būtu jābūt pietiekami skaidram, par ko viņiem būtu jāizvēlas, lai saņemtu zaļo gaismu koncepcijas īstenošanai jau februārī martā. Siksnis gan neprognozē, ka pozitīva lēmuma gadījumā koncepcijās noteiktais tiktu īstenots jau agrā pavasarī.

Siksnis uzskata, ka politiķu izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedriskajiem medijiem, ir augusi un attīstījusies, "jo vēl pirms kādiem 10 gadiem mediji tika uztverti kā tautsaimniecības daļa".

"Taču kopš 2014.gada, kad kļuva skaidrs, cik smaga var būt dezinformācijas ietekme, ikviens atbildīgi domājošs politiķis ir sapratis, cik svarīgi ir šie jautājumi. Tā ir visas pasaules izpratne - informatīvā vide prasa ļoti plānveidīgu, stratēģisku plānošanu, atbildīgus lēmumus," akcentēja SEPLP vadītājs.

Viņš gan piebilda, ka, ja politiķi nespēs pieņemt lēmumus, tā būs vilšanās, kas liecinās, ka vēl ne līdz galam ir izpratne par to, kāpēc nepieciešami spēcīgi sabiedriskie mediji.

Siksņa ieskatā jaunajam sabiedrisko mediju finansēšanas modelim jābūt tādam, kur finansējuma apmērs ir "kaut kur piefiksēts", lai būtu skaidrība, kā finansējums veidojas.

"Galvenais - lai nav tā, kā ir tagad, kad katru gadu medijiem jāiziet process, kas sākas agrā pavasarī, turpinās visu gadu, līdz beigās novembrī, apstiprinot valsts budžetu, sabiedriskie mediji beidzot uzzina, cik viņiem būs naudas," pārliecināta amatpersona, piebilstot, ka finansēšanas modelim jābūt plānveidīgākam.

SEPLP raugās tostarp uz Lietuvas pieredzi, kur tika mainīta finansēšanas sistēma, nosakot, ka sabiedriskā medija finansējums piesaistīts ieņēmumiem no akcīzes nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, to rēķinot par periodu pirms diviem gadiem, kas ļauj laikus rēķināties ar pieejamo budžetu un plānot darbības.

"Lietuvieši ir liels iedvesmas avots. Arī Latvija varētu pieņemt šādu vai līdzīgu modeli. Eiropā ir vēl virkne citu modeļu, piemēram, piesaiste iekšzemes kopproduktam, fiksēts procenta apjoms no budžeta izdevumiem. Galvenais, lai sabiedrisko mediju finansējums būtu atkarīgs no kopējās valsts attīstības, iedzīvotāju labklājības, nevis koalīcijas iegribām vai prioritātēm attiecīgajā, piemēram, priekšvēlēšanu gadā," akcentēja Siksnis.