ASV prezidents Džo Baidens, atzīstot, ka Krievija, domājams, iebruks Ukrainā, trešdien brīdināja, ka liela mēroga invāzijas gadījumā Maskavai nāksies maksāt augstu cenu, taču vienlaikus ļāva noprast, ka "neliela iebrukuma" gadījumā tā varētu būt arī zemāka.
Baidena izteikumi preses konferences laikā jau izsaukuši šaubas par Rietumu reakciju uz iespējamo Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un likuši Baltajam namam vēlāk taisnoties, mēģinot skaidrot prezidenta teikto.
"Manuprāt, viņš ies iekšā," par Krievijas prezidenta Vladimira Putina turpmāko rīcību preses konferencē izteicās Baidens. "Viņam kaut kas ir jādara."
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.
Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve.
"Krievija iebrukuma gadījumā tiks saukta pie atbildības, taču tas ir atkarīgs no tās darbībām. Viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mums nāksies cīkstēties par to, ko darīt un ko nedarīt un tā tālāk," norādīja Baltā nama saimnieks. "Taču gadījumā, ja viņi darīs to, uz ko ir spējīgi, (..) tā Krievijai būs katastrofa, ja viņi iebruks Ukrainā dziļāk."
Tomēr neilgi pēc divas stundas ilgās preses konferences Baltais nams bija spiests atkārtoti uzsvērt, ka Krievijai iebrukuma gadījumā Ukrainā jārēķinās ar stingru reakciju.
"Ja jebkādi Krievijas militārie spēki šķērsos Ukrainas robežu, tas būs atkārtots iebrukums un ASV un to sabiedrotie uz to dos strauju, spīvu un vienotu atbildi," norādīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Viņa piebilda, ka arī kiberuzbrukumi un paramilitārās operācijas no Krievijas puses izsauks "apņēmīgu, savstarpīgu un vienotu" Rietumu reakciju.
Tikmēr republikāņi jau pauduši satraukumu par Baidena izteikumiem.
"Jebkurš Krievijas armijas iebrukums Ukrainā jāuzskata par nopietnu iebrukumu, jo tas destabilizēs Ukrainu un brīvību mīlošās Austrumeiropas valstis," brīdinājis republikāņu senators Robs Portmens.
Baidens preses konferencē arī atzinis, ka "ir iespējama" trešā tikšanās ar Putinu, norādot, ka konfliktam Ukrainā var būt plašāka ietekme un ka tas var "iziet ārpus kontroles".
Komentējot Putina pieprasītās "drošības garantijas", ASV prezidents izteicās, ka Ukrainai ir maz izredžu tuvākajā laikā iestāties NATO un tāpēc Krievijai par to nevajadzētu uztraukties. Viņš arī pieļāva, ka varētu būt zināma veida vienošanās ar Maskavu, kurā Rietumi apņemtos neizvietot Ukrainas teritorijā kodolieročus.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)