/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2022/01/20/14319132t1heaf6.jpg)
Šodien, 20. janvārī, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju Baumaņa skvērā atklāja Gunāra Astras piemiņai veltīto pieminekli "Nebaidies!". Tiesa, svinīgo pasākumu centās aizēnot daži indivīdi, kuri amatpersonu uzrunu laikā svilpa un trokšņoja, novēroja TVNET.
Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī 1991.gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Attālināti uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra un PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina.
Pasākumu noslēdza vairāku kristīgo konfesiju pārstāvju uzrunas, dziedātājas Ievas Akurateres uzstāšanās un Okupācijas muzeja vadītājas Solvitas Vības uzruna.
Kā novēroja TVNET, atsevišķi indivīdi trokšņoja tieši prezidenta un tieslietu ministra uzrunu laikā.
Prezidents trokšņiem nepievērsa uzmanību, savukārt Bordāns uzrunas sākumā pauda, ka viņam ir kauns un pazemojums dzirdēt, "kā tautas daļa, kas ir apmāta un, acīmredzot, okupantu pakalpiņi", vēlas izjaukt pasākumu, kas veltīts par valsts brīvības kritušajam Astram.
Ministrs lūdza trokšņojošos cilvēkus pamest pasākumu un ļaut citiem godināt Astru. Viņš piebilda, ka cīņa par Latviju, acīmredzot, nav beigusies.
Šie svilpēji un ūjinātāji trāpīja Gunāram Astram sirdī. Okupācijas un barikāžu apstākļos viņi būtu pirmie krūmos mucēji un zābaku laizītāji.
— Ritvars Jansons (@RitvarsJansons1) January 20, 2022Skumji, ka Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā ir pilns ar provokatoriem un Antivax, kas šo cenšas izmantot taisot lētu PR. Šiem cilvēkiem cieņa pret Latvijas valsti un G.Astru ir kaut kas svešs.
— Dāvis M. Daugavietis (@DDaugavietis45) January 20, 2022
Doties sev netīkamu politiķi izsvilpt pieminekļa atklāšanā var tikai sūds, nevis cilvēks. Tie paši sūdi, kas tagad svilpa pie Gunāra Astras pieminekļa, pirms pusgada sadevās rokās un piesmēja Baltijas ceļu. Nākamais solis varētu būt apspļaudīt Brīvības pieminekli.
— Toms Lūsis (@LusisToms) January 20, 2022
Tāpat sociālajos tīklos redzami ekrānšāviņi no saziņas vietnes "Telegram" čatiem, kurā aicināts uz atklāšanas pasākumu "sapulcināt 100-200 cilvēkus, lai kārtīgi izsvilptu abas amatpersonas".
Neskatoties uz atsevišķu cilvēku veiktajām provokācijām, pasākums kopumā noritēja mierīgi.
Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska informēja, ka policija vērtēs, vai šajā pasākumā tika pieļauti pārkāpumi. Policijā gan neprecizēja, kāda veida iespējamie pārkāpumi tiek vērtēti. Neviena persona patlaban nav aizturēta.
Jau vēstīts, ka līdzīgas provokācijas tika rīkotas Viļņā, kad ikgadējo Lietuvas 1991.gada 13.janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu pie Seima aizēnoja protestētāju mītiņš.
2022. gads - Gunāra Astras zīmē
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes - 1961.un 1983.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
1993.gada 18.novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Savukārt 2020.gada 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram. 2020.gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķi no valsts budžeta un to atbalstīja.
Pērnā gada 22.oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējuši 90 gadi. Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai,
pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.
Jau vēstīts, ka 20.janvāris ir pasludināts par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Tajā notiks vairāki vērienīgi pasākumi. Individuāli visas dienas garumā cilvēki varēs nolikt ziedus II Meža kapos, godinot 1991.gada 20.janvārī bojā gājušos. Tāpat individuāla ziedu nolikšana notiks arī pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.
Barikāžu atceres dienā plkst.10 uzrunu barikāžu dalībniekiem un Latvijas iedzīvotājiem teica Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Ražuks.
Papildus 20.janvārī plkst.16 interesenti varēs baudīt tiešsaistes folkloras un seno cīņu kopas "Vilkači" koncertu, bet jau plkst.18 Mazajā ģildē - koncertu "Ar dziesmu dzīvībā".
Savukārt plkst.19 Rīgas Doma baznīcā notiks koncerts "1991". Ieeja pasākumā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, taču koncerts būs vērojams arī televīzijā. Koncerta programmu veido grupas "Dagamba" mūziķi Valters Pūce un Dainis Tenis."
1991.gada barikāžu muzeja ekspozīcija klātienē apmeklējama pieejama muzejā Krāmu ielā 3, Rīgā, darba dienās no plkst.10 līdz 17.
Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.