Sēklas drīzāk tika apēstas, nekā iesētas: 1921. gada Krievijas bada krīze

Ilarions Ņiščenko - zēns, kurš Krievijas bada krīzes laikā (1921-1922) nogalināja un apēda savu 3 gadus veco brāli. FOTO: Wikimedia Commons

Krievijas bada krīze, kas savu zenītu sasniedza no 1921. gada rudens līdz 1922. gada pavasarim, bija viena no lielākajām cilvēces traģēdijām 20. gadsimtā. Dabisku cēloņu izraisīts, bet cilvēku pieņemtu likumu un rīcības veicināts, bads nogalināja un nomocīja miljonus.

Bada iemesli un nomocīto skaits

1921. līdz 1922. gada bads Krievijā bija pretrunīgs un politisks subjekts. Gan mirušo skaits, gan bada cēloņi joprojām precīzi nav zināmi, tomēr ir vairākas versijas. Aplēsts, ka no bada vai ar to saistītajām slimībām nomira 1 līdz 10 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Avotos tomēr visbiežāk tiek minēts, ka upuru skaits bija aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Bada pārņemtā teritorija 1921. gada rudenī. FOTO: Wikimedia Commons

Bada cēloņi? Nežēlīgais sausums un sliktā raža; karš, kas nomocīja valsti kopš 1914. gada; iznīcināti īpašumi, iedzīvotāju pārvietošana, transporta sistēmas iznīcināšana un dzīvnieku izšaušana; piespiedu kolektivizācija, graudu un sēklu atņemšana zemniekiem, kuriem pēc tam nebija, ko sēt; sabiedroto īstenotā Padomju Savienības ekonomiskā blokāde. Lūk, daudzie bada cēloņi. Daba bija bada ierosinātājs, bet cilvēks un politika – tā degviela.

Bada krīzes laikā Ļeņins ieviesa tā saucamo NEPU jeb Jauno ekonomisko politiku, kas padomju ekonomikā no jauna ieviesa kapitālisma un brīvās tirdzniecības elementus, ļaujot zemniekiem vismaz daļu no savas produkcijas pārdot privāti, nevis visu atdot valstij.

Pārtikas aizstājēji

Visšaušalīgākā situācija bija nomaļākos ciemos un sādžās. Daudzi no provincēm bija aizbēguši uz pilsētu vai citiem reģioniem, atstājot savus badā mirstošos bērnus vai citus radiniekus likteņa varā. Tie, kuri vēl spēja izkāpt no gultas, mutē bāza visu, kas varēja attālināt bada nāvi: sēklas, čiekurus, zāli, koka mizas un pat mirušo mājdzīvnieku sapuvušo līķu atliekas. Paradoksāls, tomēr loģisks bija fakts, ka katra sēkla drīzāk tika apēsta nekā iesēta.

FOTO: Wikimedia Commons

Padomju amatpersonas ar padomiem, kā pārciest badu, neskopojās. Zemniekiem, piemēram, tika ieteikts izrakt mirušo dzīvnieku kaulus, izžāvēt tos, samalt miltos un izcept no tiem maizi. Par spīti negantajai smakai un garšai, tādas maizes uzturvērtība esot par 25% bagātāka nekā rudzu maizei. Tā, lūk, paziņoja valstsvīri.

Protams, tādi “brīnumi” uzturā krietni paretināja ciemu iedzīvotāju skaitu, tāpat kā dažādu slimību, piemēram, tīfa, baku, gripas, dizentērijas, holeras un pat buboņu mēra epidēmijas. Izmisušo, bada nomocīto cilvēku migrācija šīs slimības palīdzēja izplatīt visā Krievijā.

Kanibālisms

Bada ēnā cilvēku vidū izplatījās arī šausminoši stāsti par slepkavībām un kanibālismu. Parādījās cilvēku gaļas melnais tirgus, kur, kā redzams attēlos, zemnieki tirgojās ar cilvēku galvām, rumpjiem, stilbiem un citām ķermeņa daļām gluži tāpat kā ar cūkgaļu normālos apstākļos.

FOTO: Wikimedia Commons

Patiesais kanibālisma apmērs bada krīzes laikā nav zināms. Vēsturnieki ir verificējuši dažus stāstus, tomēr daudzi no šiem stāstiem ir palikuši baumu līmenī. Iespējams, tos arī radīja un izmantoja ārzemju prese, kas bija pret boļševikiem.

Tiesa, ir skaidrs, ka kanibālisms lielākā vai mazākā apmērā bada laikā Krievijā tika piekopts. Vēsturnieki secinājuši, ka visvairāk kanibālisma gadījumu bija Volgas upes baseina apgabalā, kur bads bija visnežēlīgākais.

Slepkavības un līķu ēšana

Nereti bada nomocītie zemnieki raka laukā no zemes nesen apglabātos radiniekus un ēda to gaļu. Avotos vēstīts arī par slepkavībām vai labprātīgu nāvi, kurai sekoja gaļas sadale un mielasti. Piemēram, kāda sieviete atteikusies atdot apēšanai sava mirušā vīra ķermeni, jo gribējusi apēst to vienatnē pati. Vecāki ēda savus mirušos bērnus; bērni – savus vecākus, vēstīts vietnē “Alpha History”.

FOTO: Wikimedia Commons

Nāvei pļaujot ar aizvien plašāku izkapts vēzienu, pieauga cilvēku gaļas piedāvājums un pieprasījums. Krievijas pilsētu un ciemu tirgos parādījās aizdomīga izskata gaļa, kas daudzos gadījumos patiešām izrādījās cilvēka. Kāds aculiecinieks 1921. gadā aprakstīja situāciju: “Ģimenes slepkavoja un ēda tēvus, vectēvus un bērnus. Šaušalīgas baumas klīda par desām, kas izgatavotas no cilvēku līķiem, tomēr oficiāli tas netika pierādīts. Tirgū bieži bija dzirdami strīdi, kas beidzās ar draudiem samalt otru desās.”

FOTO: 1921. GADA KRIEVIJAS BADA KRĪZES UPURI

Spiesti pieņemt kapitālistu palīdzīgo roku

Bads piespieda boļševikus atkal nostiprināt attiecības ar kapitālistiskajām rietumu valstīm, no kurām beigās Krievijā ieplūda pārtika. Tika radīta komiteja, lai palīdzētu izsalkušajiem. Tās sastāvā bija prominenti intelektuāļi, piemēram, rakstnieks Maksims Gorkijs, kas panāca ASV iesaistīšanos palīdzības sniegšanā. Nākamo gadu laikā ASV ar pārtiku un zālēm apgādāja desmit miljonus cilvēku. Bads bija beidzies.

Uz augšu
Back