Daugavpils skolas un bērnudārzi - plašas reorganizācijas priekšā; tieslietu ministrs iebilst (3)

No 1.augusta plānots likvidēt Daugavpils pilsētas 11.pirmsskolas izglītības iestādi, pievienojot to J. Raiņa Daugavpils 6.pamatskolai. Likvidēs arī 14., 17. un 32.pirmsskolas izglītības iestādi, pievienojot tās Daugavpils Centra vidusskolai.

Lēmums paredz arī Daugavpils 3. un 9.vidusskolas un 1.pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju, kā arī Daugavpils 13. un 15.vidusskolas, Daugavpils pilsētas 28. un 30.pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju.

Tāpat reorganizēs Daugavpils 16. un 17.vidusskolu, 3., 5. un 7.pirmsskolas izglītības iestādi.

Nolemts likvidēt arī Daugavpils 8.pirmskolas izglītības iestādi.

Lēmums par Daugavpils pilsētas 29.poļu pirmsskolas izglītības iestādes likvidēšanu, pievienojot to J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijai, konceptuāli atbalstīts ārkārtas Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē. Tomēr, ņemot vērā starptautiskā līguma prasības, jautājumu domes sēdē skatīs pēc papildu konsultācijām ar Izglītības un zinātnes ministriju un Polijas vēstniecību Latvijā.

Tāpat līdz 10.februārim atlikts jautājums par Daugavpils 10. un 12.vidusskolas, 10. un 13.pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju. Līdz nākamajai domes sēdei abām vidusskolām jāpiedāvā savs redzējums saistībā ar turpmāko izglītības programmu īstenošanu valsts un mazākumtautību valodās.

Kāpēc skolu tīkls tiek reorganizēts?

Skaidrojot pieņemtos lēmumus, pašvaldībā uzsver, ka Daugavpils Izglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka dažādu līmeņu izglītības iestādes saskaras ar problēmām, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē izglītības attīstību. Neskatoties uz to, ka pašlaik pirmsskolas izglītības iestādēs kopumā ir 130 brīvas vietas, audzēkņu piepildījums, atkarībā no lokācijas, tajās ir nevienmērīgs. Pilsētas bērnudārzos pakāpeniski samazinās grupu skaits, kā arī bērni netiek pietiekami kvalitatīvi sagatavoti mācībām 1.klasē.

Sākumskolas posmā izglītības iestādes konkurē par skolēniem. Sākumskolas izglītības posms pieejams 17 pilsētas izglītības iestādēs. Pirmklasnieku skaits samazinās, bet tas nav kritisks un klases tiek nokomplektētas. Tomēr aizvien biežāk vērojama tendence, ka vecāki saviem bērniem jau sākumskolas posmā izvēlas tieši tās izglītības iestādes, kuras īsteno arī vidusskolas programmas.

Savukārt vidusskolu posmā skolēnu skaits tieši ietekmē izglītības iestāžu finansējumu un rezultātā arī kvalitāti. Pašlaik vien četrās vidusskolās skolēnu skaits ļauj veidot pa divām vai vairāk paralēlklasēm, savukārt astoņās vidusskolās skolēnu skaits ir mazāks par 120.

Ņemot vērā zemo dzimstību pēdējo gadu laikā, prognozes liecina, ka turpmāko desmit gadu laikā vidusskolēnu skaits pilsētā varētu samazināties zem 1400. Skolēnu skaits klasēs būtiski ietekmē gan izglītības iestādes finansēšanas iespējas, gan pedagogu atalgojumu.

Arī pretendējot uz Eiropas Savienības fondu finansējumu skolu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, vērā tiek ņemta izglītības ilgtspējība.

Diskusijas par efektīva skolu tīkla veidošanu Daugavpilī sākās jau 2019.gadā. Šajā laikā Izglītības pārvalde, skolas un pašvaldība skatījuši vairākus iespējamos situācijas risinājumus.

Viens no iepriekš piedāvātajiem risinājumiem bija saglabāt tikai pamatskolas programmas tajās izglītības iestādēs, kuras neatbilst vidusskolu prasībām. Patlaban tas nozīmētu, ka no 12 pašreizējām skolām, kurās tiek īstenotas vidusskolas programmas, septiņas skolas zaudē šo statusu un kļūst par pamatskolām. Šāds risinājums neguva pašvaldības atbalstu un netika virzīts tālākai skatīšanai.

Lai septiņas pilsētas izglītības iestādes nezaudētu vidusskolas statusu, Daugavpils Izglītības pārvalde nāca klajā ar risinājumu - primāri apvienot blakus esošās skolas, tādā veidā saglabājot vidusskolas, izglītības iestāžu infrastruktūru un paplašinot izglītības moduļu klāstu skolās. Arī mazākās pirmsskolas izglītības iestādes pašvaldība rosina pievienot vidusskolām, lai efektīvāk kontrolētu bērnudārzu audzēkņu sagatavošanu mācībām 1.klasē.

Tieslietu ministrs iebilst

Tiesa, ne visi Daugavpils iedzīvotāji ir mierā ar reorganizācijas plānu - tiek vākti paraksti un plānoti protesti ar cerību, ka pašvaldība šos plānus tomēr pārskatīs. Tāpat iebildumus cēlis arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš 31. janvāra Sadarbības sanāksmes preses konferencē pauda, ka "pilsētas vadība ir iecerējusi reorganizēt daļu izglītības iestāžu un faktiski likvidēt vienīgo vidusskolu pilsētā, kur mācības norit tikai latviešu valodā". 

"Tas ir bīstams signāls, ka otrā lielākajā Latvijas pilsētā notiek pretējs process tam, kā iesākās Latvijas neatkarība.

Savā ziņā tas ir antikonstitucionāls process,

un, pārrunājot situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā, ir skaidrs, ka tā nevarēs dot savu saskaņojumu šai reorganizācijai," sacīja Bordāns.