Mali pirmdien pavēstīja, ka izraida Francijas vēstnieku, ņemot vērā "naidīgos" izteikumus, ar šo soli vēl vairāk saasinot attiecības Francijas un tās bijušās kolonijas starpā, kas pasliktinājušās kopš pēdējiem armijas apvērsumiem.
"Francijas vēstniekam Bamako viņa ekselencei Žoelam Mejēram darīts zināms par valdības lēmumu, ka viņam valsts teritorija jāpamet 72 stundu laikā," teikts paziņojumā, kas pirmdien tika nolasīts valsts televīzijas ēterā.
Līdz ar šo lēmumu raisās jautājumi par Francijas turpmāko palīdzību Mali - valstij, kas daudzus gadus cīnās ar islāmistu nemierniekiem.
Francijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar īsu paziņojumu, apliecinot, ka tā ir "ņēmusi vērā" šo vēsti, un apliecinot "solidaritāti ar Eiropas partneriem" - sabiedrotajiem kampaņā pret džihādistiem.
Kā Mali valsts televīzijai sacīja Mali ārlietu ministrs Abdulaje Diops, ar Francijas amatpersonu izteikumiem tiek "apšaubīta tās varas legalitāte un leģitimitāte, pie kuras Francijas vēstnieks ir akreditēts".
"Jūs nevarat būt akreditēts pie varas, kuru jūs pats neatzīstat," norādīja ministrs.
Francijas un Mali attiecības pasliktinājās, kad Mali armija 2020.gda augustā sagrāba varu Bamako, un tās kļuva vēl sliktākas, pēc tam kad hunta 2021.gada maijā sarīkoja otru apvērsumu.
Pagājušajā nedēļā Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns žurnālistiem sacīja, ka Mali hunta ir "neleģitīma" un tās lēmumi "bezatbildīgi".
Aizsardzības ministre Florānsa Parlī apsūdzēja Mali līderus, ka tie pastiprinājuši "provokācijas" pret Franciju.
Francija un tās Eiropas sabiedrotie gada beigās pauda bažas par Mali huntas lēmumu nolīgt Krievijas paramilitārā grupējuma "Vagner" algotņus.
Francija vairākkārt norādījusi, ka tās karavīri nevarēs cīnīties kopā ar algotņiem, kam nav nekādas atbildības.