Krievijas karadarbības eskalācija skartu visu Eiropu, pauž Igaunijas prezidents

TVNET/LETA
Krievijas karadarbības eskalācija skartu visu Eiropu, pauž Igaunijas prezidents
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Igaunijas prezidents Alars Kariss. Foto: Sander Ilvest

Iespējamā Krievijas karadarbības eskalācija attiecībā pret Ukrainu skartu visu Eiropu, un uz to jābūt gatavai arī Igaunijai, lai gan tiešu draudu tai kā NATO dalībvalstij šobrīd nav, trešdien pēc Igaunijas Valsts aizsardzības padomes sēdes norādījis prezidents Alars Kariss.

"Tiešu militāru draudu Igaunijai nav. Kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Igaunija ir labi pasargāta. Taču gadījumā, ja jauns karš skars visu Eiropu, sekas jutīs arī Igaunija, un mums ir jābūt tam gataviem - vai nu tas būtu bēgļu pieplūdums, kiberdrošības izaicinājumi, ekonomiskās sekas vai enerģētiskās drošības jautājumi," žurnālistiem sacījis prezidents.

"Padomju Savienības veidotais dzelzs priekškars vairs nepastāv, taču, kā redzams, ir vēlme pagriezt vēstures ratu atpakaļ, draudot ar ieročiem ieviest Eiropā savus noteikumus, būtiski vājināt ES un NATO vienotību. Krievija kāpina militāro gatavību atkārtotam uzbrukumam Ukrainai, tā izvirzījusi sev mērķi mainīt Ukrainas ārpolitikas un drošības politikas eiropeisko kursu," viņš uzsvēris.

Pēc Karisa teiktā, valdība lēmusi par papildu investīcijām valsts aizsardzības attīstībā un gatavo pasākumus, "kas ļaus labāk sagatavoties dažādām situācijām". Vienlaikus prezidents aicinājis ikvienu Igaunijas iedzīvotāju domāt par to, kā viņš pats sagatavojies iespējamajai krīzei.

Prezidents piebildis, ka Igaunija atradusi iespējas sniegt praktisku atbalstu Ukrainai dažādās jomās, un uzsvēris, ka ES un NATO valstu palīdzība Ukrainai ir svarīga arī tādēļ, ka palīdz ukraiņiem turēties uz pašu izvēlētā demokrātiskā ceļa un saglabāt uzticēšanos Eiropai.

Premjerministre Kaja Kallasa savukārt norādījusi, ka šobrīd izveidojusies nopietnākā drošības situācija pēdējo trīsdesmit gadu laikā, jo ES austrumu kaimiņvalsts uzvedas agresīvāk nekā jebkad agrāk.

Viņa piebildusi, ka pašlaik valdībai ir plāns iedzīvotāju aizsardzībai, kādu tā pirms tam nav veidojusi.

"Agrāk šādi plāni bija saistīti galvenokārt ar investīcijām valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, bet tagad pirmo reizi esam paredzējuši ieguldījumus tieši iedzīvotāju aizsardzībā," pastāstījusi valdības vadītāja.

Valsts aizsardzības padomē līdz ar prezidentu un premjeri pārstāvēti arī Rīgikogu spīkers Jiri Ratass, parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Enns Ēsmā, Ārlietu komitejas vadītājs Marko Mihkelsons, ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa, aizsardzības ministrs Kalle Lānets, finanšu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa, iekšlietu ministrs Kristians Jāni, tieslietu ministre Marisa Lauri, ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss un Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais