2022.gads būs nozīmīgs ikvienam, kuri iestājas par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Lēnām tuvojoties vasarai, tuvojas arī vēsturisko Satversmes tiesas spriedumu termiņa izpilde, kuros arī viendzimuma ģimenes beidzot tiek saredzētas kā ģimenes, uzdodot likumdevējam izstrādāt partnerattiecību regulējumu. Pašlaik tā vairs nav, kā iepriekš politiķiem labpatiktos domāt, tiesībpolitikas izšķiršanās. Tagad to par pienākumu ir noteikusi gan Satversmes tiesa, gan Augstākās tiesas Senāts.
Latvijā par regulējumu, kas būtu attiecināms uz viendzimuma pāriem vai arī uz pretējā dzimuma pāriem, ticis diskutēts daudz ar dažādiem nosaukumiem - Partnerattiecību likums, Kopdzīves likums vai Dzīvesbiedru likums - jau 25 (!) gadus kopš 1997. gada. Kamēr domājām, pasaule nav stāvējusi uz vietas. Mums bijis pa spēkam uzvarēt Eirovīzijā, veiksmīgi integrēties Eiropas Savienībā un NATO, ieviest eiro, pārvarēt globālo finanšu krīzi, izvest mūsu karaspēku no Afganistānas un Irākas un izdevies piedzīvot Covid-19 pandēmiju. Taču neesam tiesiski radījuši veidu, kā atzīt nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošas ģimenes, tai skaitā viendzimuma pārus.
Atkāpjoties tikai no tiesību jautājuma, ikviens no mums pazīst kādu ģimeni, kas viena vai cita iemesla dēļ nav reģistrējuši vai nevar reģistrēt savas attiecības. Par apmēru, cik plašam Latvijas iedzīvotāju lokam būtu saistoša šāda regulējuma ieviešana, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Katru gadu aptuveni 40% bērnu dzimst nereģistrētās partnerattiecībās, kas ir ievērojams skaitlis. Bieži minēts arguments, ka šādu jauna attiecību savienību atzīšana apdraudēs laulības institūtu. Varam apgalvot, ka arī turpmāk laulības būs tikpat stipras, cik pašas attiecības cilvēkiem tajās, bet regulējums vienkārši būs alternatīva izvēle.
Turklāt arguments, ka lielākā sabiedrības daļa nav pieņemoša, arī ir balstīts tikai pieņēmumos. Vēl tikai 2021. septembrī SKDS veiktā pētījumā vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju bija par Dzīvesbiedru regulējuma ieviešanu, kā arī 42% bija par šāda regulējuma attiecinājumu uz viendzimuma pāriem (43% pret). Mēs nereti dzirdam, ka Latvijas iedzīvotāji ir “neiecietīgi” vai "konservatīvi" šī vārda demonizētajā nozīmē, bet ir tieši pretēji. Mums kā nedaudz introvertai nācijai vienkārši nepatīk, ka par lietām tiek pārāk ilgi un skaļi runāts, mums labpatīkas, ka labas lietas vienkārši notiek un mierīgi varam dzīvot tālāk.
Tomēr, ja politiķi un ierēdņi nespēj vai negrib sadzirdēt to cilvēku grupas, kuru tiesības tiek sistemātiski ierobežotas, viena no iespējām ir aizstāvēt savas tiesības tiesā. To var darīt ikviens, kā tas notika ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Senāta spriedumos, kuros arī viendzimumu ģimenes atzītas par ģimenēm. Šie spriedumi attiecināmi uz viendzimumu pāriem, jo šajā gadījumā problēma ir aktuāla un ilgstoši ignorēta, tomēr, izpildot spriedumu, valstij ir iespēja saredzēt sociālo realitāti un atrisināt gan šo, gan citu nereģistrēto ģimeņu problemātiku.
Medijos jau tapa ziņots, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus jauna divu personu savienības modeļa atzīšanai - Civilās savienības likumu. Likumprojekts skaidri nosaka kārtību, kādā partnerattiecības tiks reģistrētas, nosaka savstarpējās mantiskās attiecības un potenciāli risinās arī sociālos jautājumus, ar kuriem saskaras ģimenes nereģistrētā kopdzīvē.
Lai arī kustības “Dzīvesbiedri” skatījumā Tieslietu ministrija nav ņēmusi vērā visu problemātiku, viennozīmīgi pozitīvi ir vērtējama pieeja risināt problemātiku pakāpeniski un sistemātiski. Likumprojekts, lai arī tikai minimāli, sniegs iespēju ģimenēm reģistrēt savas attiecības atvieglotā veidā, tas neskars laulību un saglabās tās īpašo statusu. Atsevišķi politiskie spēki vēlēsies likumprojektam piedēvēt draudus mūsu sabiedrībai, taču likumprojekts ir tikai un vienīgi vērsts uz divu pieaugušu cilvēku neatkarīgi no viņu dzimuma attiecību nostiprināšanu. Līdzīgi regulējumi jau pastāv citviet pasaulē.
Mēs dzīvojam konstantā spriedzē – COVID-19 ierobežojumi, viltus ziņas, enerģētiskā krīze, draudi, ko rada mūsu austrumu kaimiņu agresīvās politikas, un demokrātijas šūpošanās Eiropā, it īpaši Polijā un Ungārijā. Es uzskatu, ka mums ir jāsāk domāt nevis par to, kas mūs katru atšķir, bet jāsāk vairāk domāt par to, kas mūs kā sabiedrību vieno. Un nekas vairāk nesaliedē kā kopīgas vērtības, ģimenes saites un rūpes vienam par otru.
Domāju, ka mums ir laiks apzināties, ka mēs esam stabila demokrātija, kā arī uz visas pasaules fona ļoti attīstīta valsts un ģimeņu dažādības atzīšana to neapdraudēs. Tieši otrādi - nostiprinās mūsu pozīcijas pasaulē un norādīs, ka esam, iespējams, nedaudz introverti, bet vēlamies dzīvot iekļaujošā un drošā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tādēļ kustība “Dzīvesbiedri” aicina atbalstīt Civilās savienības likumu un neļauties balsīm, kas cenšas šķelt mūsu sabiedrību.
