/nginx/o/2022/02/10/14357152t1h5200.jpg)
Vien paskatoties uz olimpiskajiem daiļslidotājiem, kas virpuļo uz ledus, sareibst galva un pakrūtē kaut kas sāk kņudēt. Kā nākas, ka pašiem daiļslidotājiem, šķiet, tādu problēmu nav un pēc neskaitāmām piruetēm tie bez reiboņa spēj atkal nostāties uz slidām?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir svarīgi vispirms saprast, kas izraisa reiboni. Viss sākas vestibulārajā sistēmā, kas sastāv no trīs ar šķidrumu piepildītiem pusapaļiem kanāliem iekšējā ausī. Šajos kanālos ir nervu šūnas, kas reaģē uz šķidruma kustībām, proti, kad tu kusties, kustas arī šķidrums un kairina nervu šūnas, kas savukārt uz smadzenēm sūta signālus. Pateicoties inercei, šis process sajūk, kad cilvēks strauji rotē, rakstīts vietnē "Mental Floss".
“Ja tu paņem glāzi ūdens, novieto to uz rotējošas platformas, nedaudz iegriez un tad apstādini, ūdens nekustēsies. Tomēr, ja platformu iegriež ātrāk un ilgāk, bet tad strauji apstādina, ūdens glāzē vairāk vai mazāk saviļņosies,” izdevumam “Live Science” skaidroja smadzeņu eksperts Pols Dizio.
Iekšējās auss šķidrums uzvedas līdzīgi, proti, ja cilvēks pārāk strauji griežas, bet pēc tam apstājas, šķidrums inerces pēc viļņojas, liekot cilvēkam izjust reiboni. Citiem vārdiem, kad tu un iekšējās auss šķidrums vienādā ātrumā kustaties vienā virzienā, šūnas pārstāj sūtīt signālus uz smadzenēm. Tomēr, tiklīdz tu apstājies, šķidrums turpina kustēties, liekot šūnām sūtīt signālus uz smadzenēm, kas savukārt domā, ka tu joprojām kusties, kaut gan patiesībā stāvi uz vietas. Citas organisma daļas, īpaši acis, darbojas, balstoties uz smadzeņu sniegtajiem signāliem, tāpēc cilvēks izjūt reiboni.
VIDEO: TOP 10 PIRUETES
Daiļslidotājiem nav kaut kāda īpaša iekšējā auss – arī viņiem mēdz reibt galva. Viņu noslēpums vienkārši ir nemitīga vingrināšanās. Jaunie daiļslidotāji sāk lēnām, ar divām trim rotācijām vienā reizē, rotāciju skaitu ar laiku palielinot. Trenažieru zālēs daiļslidotājiem ir pieejami arī dažādi trenažieri, kas palīdz vingrināties, nebaidoties sareibt un pakrist uz ledus. Rezultātā daiļslidotāju smadzenes pierod pie reiboņa, tāpēc tā negatīvais efekts ir mazāks. Turklāt trenētiem daiļslidotājiem reibonis beidzas daudz ātrāk nekā citiem cilvēkiem.
Slidotājiem azotē ir arī dažādi paņēmieni, kā ātrāk atgūties pēc piruetēm. Daiļslidotāja Breidija Tenela izdevumam “Today” pastāstīja, ka pēc piruetēm viņa mēdz ātri mirkšķināt acis. Citi daiļslidošanas treneri iesaka pēc piruetes koncentrēties uz vienu punktu.
