Pk, 19.08.2022.

Eiropas Parlaments ar Borelu pārrunās centienus risināt saasinājumu Ukrainā

TVNET/LETA
Eiropas Parlaments ar Borelu pārrunās centienus risināt saasinājumu Ukrainā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels Foto: EPA/STEPHANIE LECOCQ

Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, trešdien, 16.feburārī apspriedīs nesenākos diplomātiskos centienus ar mērķi mazināt spriedzi starp Krieviju un Rietumiem Ukrainas jautājumā.

Kā informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, no 30.janvāra līdz 1.februārim Ukrainu apmeklēja deviņu EP deputātu delegācija, kuru vadīja Ārlietu un Drošības un aizsardzības komiteju priekšsēdētāji.

Vizītes laikā EP deputāti pauda nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī Ukrainas tiesībām pašai izvēlēties drošības pasākumus un dalību aliansēs.

16.februāra pēcpusdienā EP deputāti un Borels apspriedīs arī EP ikgadējos ziņojumus par kopējo ārpolitiku un drošības politiku un par kopējo drošības un aizsardzības politiku. Par priekšlikumiem, kā stiprināt ES pozīcijas globālajā politikā un drošības politikā, EP deputāti balsos trešdien, 17.februārī.

Krastiņš norādīja, ka atsevišķā steidzamā balsojumā pirmdien, 14.februārī, EP lems par 1,2 miljardu eiro makrofinansiāla aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu tai segt ārējā finansējuma vajadzības 2022.gadā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu aizdevums kalpos kā tūlītējs atbalsts akūtas krīzes situācijā un valsts noturības stiprināšanai.

Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu