Latvijai un Eiropas Savienībai kopumā ir jāatceras - ja mēs tagad kaut kur piekāpsimies Krievijai attiecībā uz Ukrainu, tad spiediens palielināsies arī pret mums, tā trešdien, 16. februārī, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabrika skatījumā, šādos apstākļos mums jāpanāk pietiekami liels humānais un militārais atbalsts Ukrainai.
Ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz saspīlējumu pie Ukrainas robežām, Latvija atrodas drošībā, neviens mūsu robežas neapdraud un armija ir labi sagatavota.
Arī premjers Krišjānis Kariņš intervijā TV3 izcēla, ka Latvijai pašlaik nav nekāda tieša militārā apdraudējuma, turklāt esam daļa no spēcīgās NATO militārās alianses, kas garantē drošību. Kariņš gan atzina, ka arī Latvijai pastāv kiberuzbrukumu riski.
Premjers uzsvēra, ka Latvija visādi atbalstīs Ukrainu, lai tā paliek brīva un neatkarīga valsts.
Komentējot Krievijas paziņojumus par daļēju savu spēku atvilkšanu, Pabriks vērtēja, ka šie paziņojumi ir tik pat ticami, kā liela daļa Krievijas retorikas, līdz ar to - kamēr nebūs redzama reāla spēku atvilkšana, draudi Ukrainai saglabāsies.
Kā izcēla Pabriks, pat ja Krievija atvilks kādu daļu spēku, tomēr jārēķinās, ka Krievija, visticamāk, arī pēc tam turpinās militāro spiedienu uz Ukrainu un arī Rietumiem.
Pabriks vērtēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kaut kādā mērā priecājas, ka pie viņa brauc Rietumu līderi un ar viņu runā, bet ministram šķiet, ka Putina politiku mainīt ar sarunām vien būs ļoti grūti.
Ja mēs būsim izvairījušies no kara, tad tas būs pateicoties tam, ka NATO ir palikusi vienota un spējusi "parādīt zobiņus", izteicās politiķis.
Runājot par iespējamiem bēgļiem no Ukrainas, kuri iespējamas karadarbības rezultātā varētu nonākt Latvijā, Kariņš vērtēja, ka šie cilvēki būtu visai viegli integrējami Latvijas sabiedrībā, tikai būtu jāpanāk pretī ar darba iespēju pavēršanu.
