Kā cīnīties ar mokošo bezmiegu?

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: shutterstock.com

Runājot par veselībai nevēlamām diennakts ritma izmaiņām, miegainību un bezmiegu kā pandēmijas izraisītiem miega traucējumiem ir radies īpašs apzīmējums – kovidsomnija. Mokošs bezmiegs var radīt garastāvokļa izmaiņas, atmiņas, domāšanas, uzmanības un koncentrēšanās traucējumus un pat novirzes normālā hormonālā apritē. Kā nepieļaut, ka miega traucējumi kļūst ilgstoši un būtiski apdraud dzīves kvalitāti?

„Bezmiegs ir stāvoklis, kad ir grūtības aizmigt vai būt aizmigušam pietiekami ilgu laiku pat tad, ja ir iespēja gulēt. Dienas laikā bezmiegs izraisa pastiprinātu nogurumu, grūtības koncentrēties, samazinātas darbspējas un vāju darba kvalitāti, arī garastāvokļa izmaiņas. Bezmiegs ir miega mehānisma darbības kļūda vai sekas tam, ka miega mehānismi tiek pārtraukti ar paaugstinātu aktivitāti centrālajā nervu sistēmā,” skaidro Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa.

Pamatojoties uz traucējumu ilgumu, bezmiegs var būt akūts vai hronisks. Lūk, kā šos stāvokļus atšķirt!

Akūti miega traucējumi ir iemigšanas vai miega kvalitātes traucējumi, kas raksturīgi, piemēram, pirms eksāmeniem, nozīmīgiem notikumiem, psiholoģiskiem vai emocionāliem pārdzīvojumiem un bieži vien pāriet bez ārstēšanas.

Hronisks bezmiegs ir tad, ja tas traucē vismaz trīs naktis nedēļā un ilgst vismaz trīs mēnešus. No hroniska bezmiega cieš aptuveni 10–15% cilvēku (biežāk sievietes) un ar gadiem šie traucējumi pieaug. „Hronisks bezmiegs ir arī sabiedrības problēma, jo saistīta ar noteiktas cilvēku grupas sliktu dzīves kvalitāti, darba produktivitātes mazināšanos – kaut kāda mērā tas tomēr ietekmē arī apkārtējos. Bezmiegs veicina gan fizisku, gan garīgu slimību attīstību, turklāt ārstēšanas process rada papildu izmaksas,” teic neiroloģe.

Kā iedzīvoties hroniskā bezmiegā?

Vērojams, ka cilvēki tagad mēdz iet gulēt krietni vēlāk, līdz ar to no rīta arī ceļas vēlāk, daudziem nepieciešams ilgāks laiks, lai aizmigtu. Minētā kovidsomnija var būt izplatīta visās vecuma grupās. Izmaiņas vides un darba apstākļos, neveselīgi miega paradumi, maiņu darbs, slimības un medikamenti var izraisīt pat hronisku nepietiekamu miegu. Bezmiega faktori nereti ir ārpus cilvēka kontroles, piemēram, viņu piemeklē stress, fiziska slimība vai sarežģījumi darbā vai ģimenē un rezultātā – moka bezmiegs. Tiesa, daži faktori ir cilvēka paša radīti – neregulārs miega režīms, miegu traucējošu vielu lietošana, satraucošu raidījumu skatīšanās vai darbs pie datora pirms došanās gulēt. Daudzi, protams spēj atgūt normālo miega režīmu, kad šo faktoru ietekmi samazina, tomēr kādai daļai cilvēku hroniskie miega traucējumi turpina attīstīties.

Kā negulēšanas kaiti ārstēt?

Vajadzētu doties pie ārsta un izstāstīt savu problēmu. Kvalitatīvai miega terapijai ir svarīgi izslēgt citus miega traucējumus kā bezmiega cēloni.

Būs nepieciešams:

· apzināt stresu;

· zināt, kas izraisa bezmiegu;

· ārstēt primāro cēloni;

· izveidot labus miega ieradumus.

„Medikamentus bezmiega ārstēšanai rekomendē lietot īslaicīgi, taču, ja miega traucējumi ilgst vairākus mēnešus vai pat gadus, ārstam jāsaprot, kā cilvēkam palīdzēt ilgāka laika posmā. Alternatīvas terapijas iespēja miega problēmu ārstēšanā ir samērā ierobežota. Piemēram, psihoterapija pieejama vai nu tikai psihiatrijas centros, vai kā maksas pakalpojums, turklāt tas ir ilgstošs process,” atzīst Dace Bērziņa.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu