Kā uzvesties remontu un ceļa būvju vietās?
Labāk apbraukt

FOTO: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Pārvietojoties ar jebkuru transportlīdzekli pa Rīgu un tās apkārtni, nav iespējams nepamanīt vērienīgus ceļa infrastruktūras celtniecības objektus - Ziemeļu šķērsojums, Rail Baltic un Ķekavas apvedceļš ir tikai daži piemēri. Satiksmes ierobežojumi ir neizbēgami, un vadītāji ne vienmēr ir tiem gatavi. Pēc DBS autoskolas instruktora Helmuta Palkavnieka domām, vislabākais veids, kā uzveikt ierobežojumus, ir ar tiem vispār nesastapties.

Helmuts Palkavnieks, DBS autoskolas instruktors: "Gan pilsētā, gan ārpus tās vadītājiem vajadzētu radoši pieiet pasākumam. Novērtēt pašu apgrūtinājumu, piemēram, būvdarbus, un varbūt meklēt citus ceļus."

Rīgā tas nav grūti, Pierīgā - kā kurā vietā. Uz Ķekavu citādi kā pa A7 pa taisno neaizbrauksi.

Helmuts Palkavnieks: "Nākot pavasarim, satiksme kļūs intensīvāka. Jārēķinās ar vēl lielākiem sastrēgumiem."

Tāpat jārēķinās ar biežām satiksmes organizācijas izmaiņām, kas ne vienmēr ir viegli uztveramas.

Helmuts Palkavnieks: "Būvnieki kaut ko būvē, bet ne vienmēr parūpējas, lai informācija par satiksmi būtu korekti noformēta. Lai autovadītāji laicīgi saņemtu informāciju."

Labs piemērs ir iespaidīgā pārvada būve Zemitāna tilta Purvciema galā.

Helmuts Palkavnieks: "Informācijai par šo būvobjektu vajadzēja atrasties jau pirms Zemitānu tilta. Tur tās nav. Tur ir grūti izlasāma informācija uz dzeltenām plāksnēm."

Autovadītāji, kas šeit brauc diendienā, ātri aprod ar situāciju. Taču pilsētas viesiem un citu valstu tālbraucēju šoferiem šādas vietas var kļūt par īstām lamatām.

Helmuts Palkavnieks: "Tā lielākā problēma, ka izlasīt informācijas klāstu ir tuvu neiespējamam."

Tāpēc zīmēm, kas informē par satiksmes organizācijas izmaiņām, vajadzētu atkārtoties.

Helmuts Palkavnieks: "Ja ar pirmo reizi nav izdevies informāciju uztvert, viņam ir atkārtojošā zīme, līdz, nobraucot no Zemitānu tilta, viņam ir skaidrs, kas tur būs."

Ziemā zem sniega un dubļiem pazūd arī horizontālie apzīmējumi, kas vēl vairāk sarežģī orientēšanos situācijā.

Helmuts Palkavnieks: "Tad ir tā, ka daļa brauc pēc atmiņas un daļa kā pagadās. Autovadītāji savā starpā var nesaprasties, jo viens zina ka tur ir līnija, cits nezina. Līnijas tiek zortēti ievērotas pie mums. Braukšanas kultūra ir tāda, bet arī līnijas ir tādas, kādas ir."

Krīzes situācijā vadītājiem neatliek nekas cits, kā sadarboties.

Helmuts Palkavnieks: "Labā ziņa, ka mūsu satiksmē arvien populārāks ir rāvējslēdzēja princips."

Bet kā rīkoties, ja autovadītāji tomēr nav sapratušies un notikusi transportlīdzekļu sadursme? Rīkoties saskaņā ar satiksmes noteikumiem!

Helmuts Palkavnieks: "Autovadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli un noformēt avārijas vietu, ieslēdzot gaismas un izvietojot zīmi."

Ar šo mūsu braucēji bieži grēko un avārijas trijstūri neizliek.

Helmuts Palkavnieks: "Ja arī ir apzinīgs un izvieto trīsstūri, tas tiek darīts nepareizi. Visbiežāk trijstūris tiek novietots pārāk tuvu stāvošajam auto. Pilsētā tas ir ne mazāk kā 15 m, ar uzsvaru uz "ne mazāk". Ne mazāk kā 100 m ārpus pilsētas."

Kāpēc tā? Ļoti vienkārši - lai citi bīstamo situāciju pamanītu jau laikus un būtu gatavi stāvētāju apbraukt.

Helmuts Palkavnieks: "Attiecīgi mēs dodam reakcijas laiku citiem satiksmes dalībniekiem."

Pat ja ievēroti visi priekšdarbi, nav pieļaujama transportlīdzekļa atstāšana vietā, kur tas būtiski traucē satiksmei.

Helmuts Palkavnieks: "Autovadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušo transportlīdzekli dabūtu prom no šīs vietas."

Uz augšu
Back