/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2022/02/28/14396990t1h292a.jpg)
Jau iepriekš ziņots, ka Krievijas armijai izdevies sagrābt Černobiļas AES, zem kuras sarkofāga joprojām ir bīstami liels kodolatkritumu daudzums, kas varētu nopietni apdraudēt apkārtni. Kas notiktu, ja šī vieta tiktu sabombardēta?
“Mūsu aizstāvji ziedo savas dzīvības, lai 1986. gada katastrofa neatkārtotos. Šis ir kara pieteikums visai Eiropai,” īsi pirms tika sagrābta Černobiļas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Černobiļas AES sastāv no četriem kodolreaktoriem, no kuriem trīs ir demontēti. Ceturto kodolreaktoru, kurā notika bēdīgi slavenā katastrofa, sedz iekšējais betona sarkofāgs un nupat kā izveidotais jaunais 32 tūkstošus tonnu smagais kupols. Zem kupoliem joprojām atrodas liels daudzums radioaktīvo atkritumu kā arī kodoldegviela no pārējiem trīs reaktoriem.
Lai arī kodolreaktors ir zem sarkofāga, apkārtne ir piesārņota ar radiāciju, jo sprādziena brīdī visā teritorijā tika izmētāti ārkārtīgi radioaktīvi gruveši. Tagad eksperti uzskata, ka militāra darbība šajā vietā var radioaktīvos materiālus nogādāt tālāk par Černobiļas aizliegto zonu, iespējams, līdz pat kaimiņu valstīm.
/nginx/o/2022/02/28/14396988t1hdc73.jpg)
24. februārī Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko savā sociālā tīkla “Facebook” kontā ierakstīja, ka gadījumā, ja okupantu raķetes trāpīs kodolatkritumu glabātuvei un to iznīcinās, tad radioaktīvie putekļi varētu pārklāt Ukrainas, Baltkrievijas un vairāku Eiropas Savienības valstu teritorijas.
Tiesa, realitāte varētu nebūt tik šaušalīga. Kodoldrošības eksperts Edvins Līmans izdevumam “Live Science” izteicās: “Pat ja notiktu netīši šīs struktūras bojājumi, es domāju, ka tas nebūtu pietiekami, lai ārpusē nokļūtu ievērojams daudzums kodolmateriāla.”
Izlietotā degviela vai radioaktīvie elementi, kas tika izmantoti, lai darbinātu AES, turpina sadalīties daudz stabilākos elementos, procesā izdalot siltumu. Nopietnākās bažas ir mitrā izlietotās degvielas uzglabāšanas tvertne, kur, visticamāk, ir lielākā radioaktīvā materiāla koncentrācija. Vienkārši sakot, izlietotajai degvielai ir jāatdod siltums, bet, ja tvertne ir mitra, tas notiek lēnāk. Par laimi, pagaidām degviela atdziest pietiekami ātri. Problēmas varētu rasties, ja degviela nokļūtu gruntsūdeņos vai sasiltu līdz degšanas temperatūrai.
Iemesls, kāpēc teritorijā tagad ir ievērojami pieaudzis radiācijas līmenis, ir tāds, ka militārais transports gaisā paceļ lielu daudzumu radioaktīvo putekļu. Tiesa, uztraukumam nav pamata, jo radiācijas līmenis joprojām nav tik liels, lai kaitētu veselībai.