Veselības ministrijas (VM) īstenotajos vakcinācijas pret Covid-19 pasākumos, sniedzot iespēju iedzīvotājiem bez maksas vakcinēties, bijusi nepietiekama ģimenes ārstu iesaiste, par veiktās revīzijas secinājumiem norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Maija Āboliņa.
Āboliņa uzsvēra, ka īstenotajā vakcinācijas procesā bijuši trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka līdz vasaras beigām netika sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis - vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju, taču vakcinēti tika tikai 46,4% pieaugušo iedzīvotāju.
Tajā pašā laikā tikai nedaudz vairāk nekā 50% ģimenes ārstu iesaistījās savu pacientu vakcinēšanā, piemēram, Latgalē tikai 32%.
"Pandēmija izgaismoja sen zināmas problēmas primārajā veselības aprūpē, uz kurām VK vērsusi uzmanību iepriekšējās revīzijās. Ģimenes ārsta institūts attiecībā pret katru Latvijas iedzīvotāju tomēr Latvijā nedarbojas tā, ka ģimenes ārsts ir pirmais ārsts, pie kā cilvēks vēršas. Ārsts, kurš pārzina cilvēka veselības problemātiku dzīves garumā, kam būtu bijusi izšķiroša nozīme tieši Covid-19 vakcinācijas procesā," atzīst Āboliņa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka arī riska grupu sasniegšanu VK redz caur ģimenes ārstu iesaistes un kapacitātes stiprināšanu.
"Ja tas ģimenes ārstu institūts darbotos tā, kā tam būtu jābūt, tad kopumā nevarētu būt tāda situācija, ka nav zināmi konkrēti cilvēki, kas ir piederīgi riska grupai. Ja šāda situācija pastāv, tad tas nozīmē ka ģimenes ārsts šiem cilvēkiem nav pieejams un tas dažādu iemeslu dēļ nepārzina savu prakses pacientu situāciju," skaidro Āboliņa.
Viņa atgādina, ka jau 2021.gada sākumā Eiropas Komisija (EK) rekomendēja par virsmērķi noteikt ne tikai kopēju vakcinācijas aptveri,
bet paralēli izvirzīt un uzraudzīt šo kritisko grupu vakcinācijas aptveres mērķus un rādītājus.
Kopumā ministrijas īstenotā brīvprātīgā ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā, revidentu ieskatā, bija kļūda un neveiksme. Arī sākotnējā ģimenes ārstu motivācija nebija pietiekami mērķtiecīga, turklāt vairākus papildu motivācijas pasākumus VM sāka novēloti - kad izvirzītajam mērķim jau bija jābūt sasniegtam, vēstīts Valsts kontroles izsūtītajā paziņojumā medijiem. Riska grupu sasniegšanu VK redz caur ģimenes ārstu iesaistes un kapacitātes stiprināšanu.
Vienlaikus revidenti atzinīgi vērtē, ka no 8.oktobra vairāk finansiāli tiek atbalstītas tās ģimenes ārstu prakses, kas nodrošina vakcināciju, pretēji iepriekš noteiktajai kārtībai, kas paredzēja vienādus piemaksas nosacījumus visām praksēm, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Āboliņa informēja, ka, ņemot vērā, ka 2021.gada VM dažādu ar vakcināciju saistītu pasākumu īstenošanai papildus līdz vasaras beigām bija piešķirti 61 miljoni eiro, VK pārbaudīja tādus likumsakarīgus vakcinācijas procesa posmus kā pieteikšanos uz vakcīnām, vakcīnu iegādi, vakcīnu loģistiku, vakcinēšanas tīku, vakcinēšanas procesu un izveidotās telefona līnijas "8989" darbību un jaunā digitālā rīka "ViVaT" darbību.
Lai gan jebkurš projekts pēc būtības ir iesaistīto pušu starpā sistemātiski koordinētas un kontrolētas aktivitātes, kurām ir vienots mērķis, sākums un beigas un kuras ietekmē pārmaiņas un riski, vakcinācijā pret Covid-19 šāda vadības pieeja līdz šim nav īstenota, secina VK. Piemēram, vēl šodien VM interneta vietnē pieejama tikai sākotnējā, 2020.gada beigās aktuālā, vakcinācijas stratēģija, savukārt Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajā 2022.gada vakcinācijas plānā nav noteikts pat tā īstenošanas beigu termiņš, konstatēja VK.
Revidentu vērtējumā, būtiska konceptuāla kļūda jau plānošanas posmā ir par vakcinācijas vienīgo mērķi noteikt visu pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kopējo vakcināciju, kā papildus uzraugāmu mērķi nenosakot senioru vakcināciju, lai gan to jau pašos pirmsākumos aicināja darīt EK.
Arī risku vadība nav pilnvērtīgi izmantota, lai gan tā dotu iespēju Covid-19 pandēmijas nenoteiktajos apstākļos laikus sagatavoties nepieciešamajai rīcībai.
Revīzijas laikā revidentiem izdevās iepazīties tikai ar risku reģistru, kas formāli apstiprināts jau pēc revidentu pieprasījuma un kurā vairums norādīto risku neatbilst faktiskajai situācijai.
Āboliņa atzīmēja, ka kopumā pērnā gadā vakcinācijas procesu raksturoja vakcīnu pārpalikums sabiedrības zemā pieprasījuma dēļ, kā rezultātā daudz vakcīnu ziedotas citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, savukārt risku reģistrs vairāk vērsts uz situāciju, kurā ir vakcīnu pārpalikums, nevis deficīts.
Revidentu vērtējumā, vakcinācijas procesa uzraudzība būtu daudz mērķtiecīgāka, ja sistemātiski tiktu salīdzināta faktiskā virzība ar plānotajiem rādītājiem - ja vien tādi būtu bijuši noteikti. Tas būtu devis pamatu lēmumiem, lai savlaicīgi reaģētu uz novirzēm no iepriekš saskaņotā laika grafika un tā mazinātu risku nesasniegt izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām.
VK atzīmēja, ka tā vietā, lai krīzes situācijā paļautos uz speciāli krīzes pārvaldīšanas nolūkiem izveidotām un uzturētām institucionālajām struktūrām un to iedibinātām kompetencēm, Latvijā bija plānots veidot jaunas, un ne visas tika izveidotas. Rezultātā vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldības modelis un kompetenču sadalījums krīzes situācijā, kad jārīkojas ātri un izlēmīgi, ir neskaidrs un grūti izsekojams.
Tāpat no jauna tika izveidots Vakcinācijas projekta birojs, ko ātri vien reorganizēja par NVD struktūrvienību.
Lai gan tā kompetence pēc būtības nemainījās, pēc reorganizācijas uz Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieku darba samaksu tika attiecināts vienotais publiskā sektora atlīdzības regulējums un darbiniekiem noteiktā mēnešalga samazinājās, un revīzijā secināts, ka darbinieku samazinātā mēnešalga tiek kompensēta ar vairākām piemaksām, norādīja VK.
VK uzsvēra, ka šāda rīcība nevairo pārliecību, ka VM pieņemtie lēmumi ir pārdomāti un atklāti, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad jautājumi par vakcināciju ir sabiedrības uzmanības centrā.
Lai gan revīzijas periodā norakstīto vakcīnu skaits ir mazs - tikai 0,18% no kopējā skaita, kas atbilst plānotajam vakcīnu zudumam -, VM nav izveidojusi tādu vakcīnu krājumu pārvaldību, kas būtu ērti lietojama un sniegtu pilnīgu informāciju par vakcīnu atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem. Proti, tiem ik mēnesi ir pienākums veikt inventarizāciju, 21.gadsimtā manuāli aizpildot aptauju, taču ne visi tajā piedalās.
VK to izskaidro ar nepilnībām jaunizveidotajā vakcinācijas procesa pārvaldības informācijas tehnoloģiju risinājuma "ViVaT" darbībā, kā arī ar digitalizācijas un digitālās pratības trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Vienlaikus revīzijā nav gūta arī pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Tas nozīmē, ka nav iespējams izvērtēt vakcinācijas pret Covid-19 datus sadalījumā pa vakcinēšanas vietām, tostarp vakcinācijai izlietoto finansējumu kopsakarā ar faktisko vakcinācijas apjomu konkrētā vakcinēšanas vietā, jo NVD šādā griezumā datus neapkopo un neanalizē.
VK aicina MK stiprināt vakcinācijas procesa integritāti kopējā Covid-19 pārvaldīšanas procesā un nodrošināt sistemātisku stratēģisko plānošanu un uzraudzību pār vakcinācijas īstenošanu, lai pasargātu iedzīvotāju veselību un lietderīgi izmantotu vakcīnas.
Revīzijā VM sniegti seši ieteikumi vakcinācijas procesa uzlabošanai, kurus ieviešot, tiks novērsti revīzijā konstatētie trūkumi, kā arī sākta pāreja uz "rutīnas" vakcināciju pret Covid-19, kurā tā kļūs par tādu pašu ikdienas veselības aprūpes pakalpojumu kā vakcinācija pret citām infekcijas slimībām.
VM esot apņēmusies ieviest pirmos VK ieteikumus līdz 1.aprīlim, kur parādās gan plānotās aktivitātes, gan rezultatīvie rādītāji, lai jau 2022.gadā vakcinācija pret Covid-19 tiktu īstenota savlaicīgāk un efektīvāk. Savukārt VK vērtēs ieteikumu ieviešanas progresu 2022.gada jūlijā.
