Patiesu un uzticamu informāciju par karu Ukrainā vajadzētu meklēt autoritatīvos Rietumu medijos, nevis interneta sociālo platformu "Telegram", "Whatsapp" vai "Facebook" grupās, Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Viņš uzsvēra, ka pat ukraiņu uzturētajās "Telegram" grupās atrodamā informācija ne vienmēr atbilst patiesībai. Vislabākais veids, kā pārliecināties par to, ka informācija atbilst patiesībai, ir vienlaikus sekot līdzi vairāku Rietumu mediju vēstītajam un salīdzināt to. "Ja viņi saka vienu un to pašu, tad ļoti ticams, ka tā ir taisnība. Ja viens uzticams avots kaut ko saka, tad to es vēl nevaru uzskatīt par pareizu informāciju," sacīja Sārts.
Viņš piebilda, ka vairāku uzticamu mediju korespondenti patlaban strādā tieši no karadarbībai pakļautās Ukrainas.
Savukārt informācija, kas parādās Kremļa kontrolētajos medijos, ir propaganda, kas paredzēta Krievijas sabiedrības noskaņošanai par labu valdošajai varai. Tieši Krievijas sabiedrība pašreizējā mirklī ir galvenā auditorija, uz ko šī propaganda ir mērķēta, sekundāra ir Ukrainas sabiedrība, bet tikai pēc tam - Latvija un pārējā pasaule, skaidroja eksperts. Attiecībā uz Latvijas auditoriju Kremļa propagandas kanālu galvenais uzdevums esot iebiedēt un sašķelt.
Sava veida propaganda šajā kara laikā ir atrodama arī Ukrainas medijos, atzina Sārts, skaidrojot, ka "pat jebkurā grāmatā ir teikts, ka, ja tev kā sabiedrībai uzbrūk, tad tu attiecīgi drīksti izmantot tos veidus un līdzekļus, ko demokrātiskā valstī nedrīkst izmantot normālos miera apstākļos". Kara apstākļos informācija ir daļa no instrumentiem, uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs.
Vaicāts, kādu mērķi ar savu izplatīto informāciju cenšas sasniegt Ukrainas mediji, Sārts atbildēja, ka tie mēģina radīt stāstus un mītus par saviem varoņiem, kas ļoti palīdz ukraiņu cilvēkiem.
"Viņi mēģina uzturēt to optimismu šausmu laikā, kad pilsētas tiek nonestas no zemes virsas, kad cilvēki mirst tūkstošos," skaidroja Sārts.
Kā ziņots, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.
Tikmēr Krievijas varasiestādes medijos turpina izplatīt "nepatiesu un sagrozītu informāciju", cenšoties attaisnot tās iebrukumu Ukrainā. Lai slēptu no sabiedrības patiesību, Krievijā par viltus ziņām pasludināta jebkura informācija, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot diktatora Putina uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".
