Klimata pārmaiņas nākotnē skars arī kultūrvēsturisko mantojumu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un daudzas citas organizācijas pašlaik ir pētījuma procesā, kas jau 2022. gada jūlijā iezīmētu nākotnes riskus, ar kādiem saskarsimies. Jūras līmeņa kāpums var nopietni kaitēt Ziemeļāfrikas krasta zonai un tās arhitektūras objektiem, kuriem ir tūkstošiem gadu sena vēsture.
Pētījumā zinātnieki modelēs dažādus klimata pārmaiņu scenārijus, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu, kādi būtu nākamie soļi, lai šo arhitektūras mantojumu saglabātu.
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir krastu erozija un postošu plūdu draudi.
Tā, piemēram, UNESCO kultūras mantojuma oficiālajā sarakstā Āfrikas reģions pārsteidzošā kārtā ir maz pārstāvēts, tādēļ pētnieki pievērš pastiprinātu uzmanību tieši šim reģionam – iekļauti 213 dabas objekti un 71 kultūrvēstures objekts.
Līdz šim ir noskaidrots, ka 56 objekti ir pakļauti augsta riska bojājumiem, bet 2050. gadā to skaits varētu pat trīskāršoties pat tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas paliek salīdzinoši mērenas.
Apdraudētas ir tādas vietas kā Senās Romas pilsēta Sabrata Lībijas krastos, forti Ganas piekrastē, Gvinejas piekrastes meži jau šobrīd ir daļēji zuduši erozijas rezultātā, apdraudētas ir arī Madagaskaras, Kenijas un Zanzibāras piekrastes teritorijas.
Viena no lielākajām problēmām ir tāda, ka daudzi kultūrvēsturiski objekti ir celti uz augsnes, kas sastāv no smilts, māla un koraļļiem – tikai nedaudz vairāk nekā 10 metrus virs jūras līmeņa.
Jebkādi riski šajos reģionos var nodarīt arī būtisku kaitējumu vietējam tūrismam, kas nereti ir vienīgais iedzīvotāju ienākumu avots.
Turklāt,
lai veicinātu šo objektu aizsardzību, nereti tam trūkst finansējuma, jo mazāk attīstītajās Āfrikas valstīs ir citas prioritātes
– tīra dzeramā ūdens pieejamība, izglītība, mājokļu nodrošinājums, savukārt Lībija un Sahāras rietumi ir militāro konfliktu reģioni.
Raksta oriģināls publicēts interneta vietnē "The Conversation".
