Divām Ukrainas atomelektrostacijām pārrauta elektroapgāde. Ko tas nozīmē?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Černobiļas AES no satelīta
Černobiļas AES no satelīta Foto: AP/Scanpix

Černobiļas AES katastrofu 1986. gadā izraisīja sprādziens stacijas 4. reaktorā. Atmosfērā un visā reaktora apkārtnē nonāca liels daudzums radioaktīva materiāla, tāpēc Černobiļas teritorija joprojām ir cilvēkam nedroša. Pašu reaktoru savukārt sedz divi sarkofāgi, no kuriem viens izveidots pavisam nesen.

Krievijas okupanti tagad uzbrukuši kā Černobiļas AES, tā arī Zaporižjas AES. Abām atomelektrostacijām nu pārrauta elektroapgāde. Kas mums par to būtu jāzina?

Neskatoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ziņoto, ka elektroapgādes pārrāvums vismaz pagaidām nerada tiešas briesmas, ir svarīgi saprast, kādas tās potenciāli varētu būt.

Kad kodoldegviela ir aizvākta no reaktora kodola, tā tiek klasificēta kā izlietotā kodoldegviela un bieži vien nogādāta tur, kur citi kodolatkritumi. Tomēr kodoldegviela radioaktivitātes dēļ turpina izdalīt siltumu arī pēc tam, kad tā ir aizvākta no reaktora kodola. Tāpēc ir ļoti svarīgi šo izlietoto degvielu nemitīgi dzesēt, neļaujot tai izdalīt radiāciju, vēstīts izdevumā "Live Science".

Černobiļā un citās atomelektrostacijās tāda veida materiāli parasti ir ievietoti ar ūdeni piepildītās tvertnēs. Ūdens neļauj ārpusē nokļūt radiācijai, kā arī tā cirkulācija atdzesē kodoldegvielu. Ja šī cirkulācija tiek traucēta, piemēram, elektroapgādes pārrāvuma dēļ, tad kodoldegviela turpinās izdalīt siltumu. Tas var likt apkārtesošajam ūdenim iztvaikot, ļaujot kodoldegvielas izdalītajai radiācijai nonākt ārpusē.

Tiesa, Černobiļas gadījumā izlietotā kodoldegviela ārpus kodola ir bijusi jau pietiekami ilgu laiku, lai to nevajadzētu dzesēt ar intensīvu ūdens cirkulāciju. Tomēr ūdens, kas ieskauj degvielu, joprojām var iztvaikot, radot draudus Černobiļas teritorijā strādājošajiem.

Zaporižjas AES darbojas divi no sešiem reaktoriem. Par laimi, elektroapgādes pārrāvums noticis reaktorā, kas ir izslēgts.

Zināms, ka Černobiļā eksistē ar dīzeļdegvielu darbināmi ģeneratori, kas viegli ļauj atgūt strāvu uz 48 stundām, tomēr tagadējos apstākļos nav zināms, vai tas būs pietiekami. Lai nu kā, bažām pamata vismaz pagaidām nav, jo būs vajadzīgi vairāki mēneši, lai dzesējošais ūdens pilnībā iztvaikotu.

Zaporižjas reaktors, kuram traucēta elektroapgāde, ir izslēgts, jo tika remontēts. Tiesa, kara apstākļos ir grūti sagādāt vajadzīgās rezerves daļas, tāpēc nav zināms, kāda būs reaktora tuvākā nākotne. Skaidrs ir viens – arī šis reaktors pagaidām draudus nerada. Drīzāk būtu jāuztraucas, lai elektroapgādes pārrāvumu nepiedzīvo kāds no strādājošajiem reaktoriem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu