Pret Vladimira Putina Krieviju un viņa režīmu ieviesto sankciju dēļ radušās inflācijas kompensēšanai no maija vajadzētu ieviest mērķētus pabalstus tām iedzīvotāju grupām, kurām tas būs nepieciešams, secināms no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paustā ceturtdien ikgadējā uzrunā ceturtdien Saeimas sēdē.
Premjers skaidroja, ka ar mērķētiem pabalstiem varētu daļēji kompensēt dzīves sadārdzināšanos, piemēram, pensionāriem, kuriem ir fiksēti ienākumi, daudzbērnu ģimenēm, kuras ir mazturīgākas jeb ar mazākiem ienākumiem uz vienu cilvēku, nekā tam, kas strādā vai dzīvo viens pats.
Mērķētos pabalstus varētu ieviest no maija, kad būs beidzies jau iepriekš līdz aprīlim valdības un Saeimas piešķirtais atbalsts iedzīvotājiem 450 miljoniem eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai, pauda Kariņš.
Premjers atzina, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas arī mums izmaksās naudu.
"Bet ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un valsts infrastruktūru - ēkas, slimnīcas - viss, kas tiek šobrīd sabumbots," sacīja valdības vadītājs
Kariņš atzīmēja, ka iepriekš piešķirtais atbalsts energocenu kompensēšanai ir vairāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta, kas pēc Latvijas Bankas prezidents paustā ir viens no dāsnākajiem atbalstiem Eiropā.
Premjers pieļauj, ka ar līdzšinējo mehānismu daļā gadījumu kompensēts varētu būt par daudz un, iespējams, kaut kur arī nepietiekami, tāpēc turpmāk labāks risinājums ir mērķētie pabalsti.
Kā ziņots, valdības vadītāja runa šodien Saeimā ilga ap 50 minūtes, skarot arī vairākus, tajā skaitā Latvijas iekšpolitiku skarošus jautājumus.
