P, 28.11.2022.

Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas nedos, bet būs izņēmumi

LTV "De Facto"
Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas nedos, bet būs izņēmumi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Nacionālās apvienības piedāvājums Krievijas pilsoņiem anulēt Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas neguva pietiekošu atbalstu Saeimā, bet deputāti varētu vienoties par jaunu uzturēšanās atļauju neizsniegšanu. Taču vienu formulu visiem Krievijas pilsoņiem nepiemēros un būs arī izņēmumi, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Jau tagad Ārlietu ministrija palīdz Latvijā nokļūt no Krievijas bēgošajiem žurnālistiem un viņu ģimenēm.

Kara otrajā dienā Nacionālā apvienība sagatavoja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredzēja ne tikai neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, bet anulēt jau esošās. Taču šim priekšlikumam Saeimā atbalsta nepietika. Tāpēc valdības koalīcija sagatavoja kompromisu: anulēt termiņuzturēšanās atļauju tad, ja ārzemnieks slavina kara noziegumus vai rīkojas pretrunā valsts drošības interesēm. Par to gan vēl jānobalso.

Šonedēļ – mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – nu jau no vairākām valdības partijām sāka izskanēt viedokļi, ka būtu jābeidz Krievijas pilsoņiem izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) uzdeva sagatavot attiecīgus grozījumus, saglabājot arī izņēmumus, piemēram, humānu apsvērumu dēļ.

Tiesa, līdzīgas izmaiņas jau pirms pāris nedēļām piedāvāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA), taču līdz izskatīšanai tās vēl netika. “No Iekšlietu ministrijas puses es īsti nesaprotu to darbību. Vai tā ir tāda darbības simulēšana vai viņiem tiešām nav darbinieku, kas seko līdzi tam, kas notiek Saeimā? Jo šie priekšlikumi ir ļoti labā līmenī sagatavoti,” uzskata deputāts Dombrava.

Atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (K) apliecina, ka negaidīs, kamēr grozījumus izstrādās Iekšlietu ministrija, bet nākamnedēļ virzīs diskusijām un balsošanai tās izmaiņas, kas jau ir Saeimā iesniegtas. Viņš nepiekrīt, ka šajā jautājumā būtu notikusi kavēšanās: “Es domāju, ka mēs reaģējam pat superātri uz visām izmaiņām.”

Latvija ārzemniekiem pavisam izsniegusi 46 472 termiņuzturēšanās atļauju. No tām Krievijas pilsoņiem - 10 347. Teju puse tās nopirkuši, iegādājoties nekustamos īpašumus. Pieskaitot arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, Latvijā ļauts dzīvot vairāk nekā 50 tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Pagaidām statistikā neredz pieaugošu interesi no Krievijas pēc jaunām termiņuzturēšanās atļaujām. Kopš kara sākuma pieteikušies 307 Krievijas pilsoņu. Tas ir pat nedaudz mazāk nekā janvārī, kad bija 343 pieteikumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē stāsta, ka tie, kas saņēmuši pozitīvu atbildi par atļaujas piešķiršanu, pašlaik nevar atbraukt dokumentiem pakaļ, jo Krievijas pilsoņiem neizsniedz vīzas.

Taču 160 Krievijas pilsoņi, karam sākoties, saņēmuši humanitārās vīzas, lai varētu ierasties Latvijā. Ārlietu ministrijā skaidro, ka tie ir žurnālisti, kultūras darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kuri paļauti vajāšanas riskam un kuriem ministrija palīdzējusi tikt pāri robežai.

“ĀM diezgan daudz saskaras ar tādiem gadījumiem, kur uz Latviju pārceļas “Deutsche Welle” birojs, radio “Brīvība” birojs. Tiek vērta vaļā krievu redakcija. Būs diezgan daudz darbinieku, un daļa būs Krievijas pilsoņu. Es domāju, šādos gadījumos darba atļaujas, termiņuzturēšanās atļaujas būtu izsniedzamas,” pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Pēdējo mēnešu tendence liecina, ka lielai daļai Krievijas pilsoņu pieteikumu izskatīšanu jaunām termiņuzturēšanās atļaujām pagarina, jo pierādījumus par viņu finanšu līdzekļiem izsniegušas sankcijām pakļautas bankas. Šomēnes aptuveni 10 atteikumi bijuši drošības iestāžu iebildumu dēļ.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu