Baltijas valstīs ap 1994.gadu tika dažādi risināta līgumu slēgšana ar Krieviju, un Igaunijai un Lietuvai līgumā ar Krieviju nebija normas, kas attiecas uz pieminekļu aizsardzību, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Atis Lots.
Komisijas sēdē tika skatīta iedzīvotāju iniciatīvu, kurā aicināts demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) vaicāja, vai, piemēram, Polijai nebija šāda līguma ar Krieviju, ņemot vērā, ka Polijā masveidā likvidē PSRS pieminekļus.
Atbildot uz parlamentārieša jautājumu, ĀM pārstāvis skaidroja, ka Baltijas valstīs tika dažādi risināta līgumu slēgšana ar Krieviju, un Igaunijai un Lietuvai šādā līgumā nebija normas, kas attiecas uz pieminekļu aizsardzību.
Tomēr Lots aicināja ņemt vērā vēsturisko kontekstu, ka 1994.gadā, kad tika noslēgts līgums, Latvijai lielākais apdraudošais faktors bija Krievija armijas klātbūtne valstī, un Latvija tolaik nebija nedz Eiropas Savienībā, nedz NATO.
Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) sēdē atstāstīja iepriekšējos gados notikušo apspriežu secinājumus. Tolaik deputātiem sagatavotajā ierobežotas pieejamības ziņojumā bija norādīts, ka Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, tāpēc Ārlietu komisija nevarēja virzīt lēmumu par pieminekļa demontāžu.
Tāpat Latvijas ĀM ir Krievijas pusei sniegtajās diplomātiskajās notās apliecinājusi, ka monuments ir daļa ne tikai no šī līguma, bet arī četru līguma pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā. Atbilstoši Vīnes konvencijai attiecīgās notas kļūst par līguma sastāvdaļu, atzīmēja komisijas vadītājs.
Kols norādīja, ka jautājuma iepriekšējās skatīšanas beigās darba grupu izveidot neizdevās un pēc tam progress nav bijis, ņemot vērā arī Covid-19 uzliesmojumu. Politiķis atzīmēja, ka saprot, ka šis ir sabiedrībā emocionāli pielādēts jautājums un ir neizpratne, "kādēļ nekas netiek darīts". Tomēr lēmums, ko iesākt ar Uzvaras parkā esošo pieminekli, var tikt pieņemts, nevis balstoties uz emocijām, bet uz juridisko analīzi, sacīja Kols, dodot vārdu ĀM pārstāvim.
ĀM valsts sekretāra vietnieks vērsa uzmanību, ka pieminekļa pastāvēšana pamatojas uz 1994.gadā pavasarī ar rietumu sabiedroto atbalstu noslēgto līgumu no četru līgumu ar Krieviju pakotnes, ar kuru arī tika panākta pēc iespējas agrāka Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.
Pēc pieminekļa spridzināšanas mēģinājuma 1997.gadā gan tad, gan 1998. un 2000.gadā ar Krievijas pusi notika sarakste, kurā ĀM apliecināja, ka Latvija pildīs uzņemtās saistības, atzīmēja ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Lots norādīja, ka tiesiskajā plāksnē kopš 2019.gada, kad pēdējo reizi plašāk tika apspriests šis jautājums, nekas nav mainījies. Reizē viņš pauda, ka izprot sašutumu sabiedrībā šajā lietā. Lots skaidroja, ka mūsu interesēs ir apliecināt, ka Latvija ievēro starptautiskos līgumus un kārtību. Tāpat jāņem vērā, ka šo līgumu izpildi monitorē Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
ĀM pārstāvis vērsa uzmanību, ka 1997.gadā ministrijai pēc minētā notikuma bija sarakste ar Rīgas domi un Satversmes aizsardzības biroju, kurā norādīja uz nepieciešamību veikt darbības pieminekļa atjaunošanai un izmeklēt attiecīgās darbības. Ņemot vērā Krievijas aso reakciju uz 1997.gada notikumu, arī Latvijas presē tolaik bija redzams satraukums par Krievijas gaidāmo rīcību un Latvija pie atbalsta vērsās arī pie rietumu sabiedrotajiem.
Valsts sekretāra vietnieks atzīmēja, ka Latvijai ir iespējams, piemēram, pieminekļa apkārtni iekārtot tā, lai paustu mūsu redzējumu par padomju okupāciju.
Kols norādīja, ka ik pa laikam aktualizējas jautājums par līguma denonsēšanu un lūdza ĀM sniegt skaidrojumu šajā jautājumā. Lots uzsvēra, ka to iespējams darīt, ja tam piekrīt abas puses, bet jau tagad var pieņemt, ka Krievija nekam tādam nepiekritīs.
Sēdes sākumā iedzīvotāju iniciatīvas autors Uģis Polis pauda, ka sen jau lielākajai daļai latviešu Uzvaras parka monuments asociējas ar padomju laika represijām un visu pārējo slikto, ko atnesa padomju režīms.
Viņš piekrīt, ka pieminekli vajadzēja nojaukt jau 90.gados. Reizē Polis norāda, ka pašlaik ir ideāls moments, kad Krievija ar karu Ukrainā ir skaidri demonstrējusi, ka tai nav saistoši nekādi savstarpēji līgumi. Viņš norādīja, ka attiecībā uz Uzvaras parkā esošo pieminekli ar Krieviju 1994.gadā noslēgtā vienošanās saistībā ar pieminekli būtu jārediģē vai jālauž, kā arī atzīmēja, ka pieminekļa vietā nav apbedīts neviens padomju armijas karavīrs.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Ārlietu komisijas deputāti šodien lēma uzdot Tieslietu ministrijai līdz šā gada 15.aprīlim sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.
Kā ziņots, Latvijas starptautiskās saistības liedz vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, šāds pamatsecinājums šodien iezīmējās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pēc ĀM un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju uzklausīšanas.
Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā, tika norādīts sēdē.
Vēstīts arī, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.
Tikmēr koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordāns reizē norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.
