Pārpalikuma problēma pirmo reizi tika cilāta tikai šogad janvārī Imunizācijas valsts padomē. Par to ierunājās vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš. Tam pievienojās infektologs Uga Dumpis, norādot, ka būtu jābūt izstrādātam valsts plānam, ko darīt ar Covid-19 vakcīnu atlikumu, jo kopējais atlikums varētu būt apmēram trīs miljoni.
Šāds plāns Veselības ministrijā patiešām tapa un februāra vidū to skatīja Ministru kabineta sēdē. Taču tam piemēroja ierobežotas pieejamības statusu un skatīja valdības slēgtajā sēdes daļā. No skopajiem skaidrojumiem pēc sēdes, toreiz vien izrietēja, ka vislabāk būtu vakcīnas pārdot, bet, ja tas neizdodas, ziedot, kā tas noticis jau līdz šim.
“Ziedot tāpēc, ka pircējus par naudu mums nav izdevies atrast,” – toreiz teica veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Šobrīd noliktavās esošo vakcīnu iegādes izmaksas pēc “de facto” rīcībā esošām ziņām lēšamas līdz 30 miljoniem eiro; kopā ar tuvākajā laikā gaidāmajām piegādēm – ap 35 miljoniem eiro, un pircējus, lai atgūtu kaut daļu, nav izdevies atrast joprojām.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka valstis, kurām vakcīnas varētu vajadzēt, ir apzinātas, taču “tās jau jūt, ka Eiropai tās vakcīnas varētu palikt pāri, un viņas, protams, būtu priecīgākas saņemt ar mazāk izdevumiem savai valstij, nekā ir iespējams, šobrīd,” viņa piebilst.
Tā kā šādas problēmas ir vairākām valstīm, diskusijas par tām notiekot arī Eiropas Komisijā, kura veido kopējo vakcīnu iegādes politiku un līguma nosacījumus ar ražotājiem.