Merkele aizstāv NATO 2008.gada lēmumu neuzņemt Ukrainu aliansē

TVNET/LETA/DPA
Merkele aizstāv NATO 2008.gada lēmumu neuzņemt Ukrainu aliansē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters/ScanPix

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvēja NATO lēmumu 2008.gadā neuzņemt aliansē Ukrainu, vienlaikus vairojoties pārmetumiem par Merkeles 16 varas gados īstenoto politiku Krievijas virzienā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kritizēja Merkeli un bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī par NATO 2008.gada samitu, minot to kā piemēru tam, kā viņu politika Krievijas virzienā cietusi neveiksmi un sekmējusi nonākšanu pie pašreizējā kara.

"Bijusī Vācijas kanclere doktore Angela Merkele uzskata par pareizu savus lēmumus saistībā ar 2008.gada NATO samitu Bukarestē," pavēstīja bijušās kancleres preses sekretārs, atbildot uz ziņu aģentūras DPA jautājumu.

"Ņemot vērā zvērības, kas atklātas Bučā un citviet Ukrainā, federālās valdības un starptautiskās sabiedrības visiem pūliņiem, lai atbalstītu Ukrainu, apturētu Krievijas barbarismu un karu pret Ukrainu, ir pilnīgs bijušās kancleres atbalsts," uzsvēra preses sekretārs.

Ukrainas 2008.gada lūgumu uzņemt to aliansē, kā tika ziņots, nobloķēja Sarkozī un Merkele.

Samita gala deklarācijā Ukrainai tika dots solījums perspektīvā uzņemt to aliansē, tomēr netika piedāvāts grafiks procesa sākšanai ar dalības rīcības plāna aktivizēšanu.

Zelenskis svētdien par Krievijas karavīru pastrādāto civiliedzīvotāju slaktiņu Kijivas apgabala Bučā vainoja Krievijas vadību.

Prezidents arī uzaicināja uz Buču Merkeli un Sarkozī, lai viņi iepazītos, kādi ir rezultāti ilgus gadus pret Krieviju īstenotajai piekāpšanās politikai.

Viņš atgādināja, ka daži politiķi savulaik izdarīja spiedienu, lai 2008.gadā Bukarestes samitā noraidītu Ukrainas dalību NATO, bažījoties par Krievijas reakciju, un "tagad mēs cīnāmies par dzīvību Eiropas smagākajā karā kopš Otrā pasaules kara".

Zelenskis skaidroja, ka par Krievijas agresiju pret Ukrainu nevaino nevienu citu kā tikai Krieviju, tomēr uzsvēra, ka abiem bijušajiem Eiropas līderiem "spīdzinātie ukraiņi ir jāredz savām acīm", lai saprastu, pie kā novedusi 14 gadus pret Krieviju īstenotā piekāpšanās politika.

Pēc Krievijas karaspēka padzīšanas Bučā atrasti vairāki simti okupantu nogalināti civiliedzīvotāji. Slaktiņu Bučā nosodījušas daudzas pasaules valstis.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu