Azerbaidžāna un Armēnija sāks darbu pie miera līguma

FOTO: AFP/SCANPIX

Azerbaidžāna un Armēnija vienojušās sākt darbu pie nākotnes miera līguma, pavēstīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Azerbaidžānai un Armēnijai ir vēlme "ātri virzīties" uz priekšu, lai noslēgtu miera līgumu abu valstu starpā, norādīja Mišels.

"Lai sasniegtu šo mērķi, panākta vienošanās uzticēt ārlietu ministriem nākotnes miera līguma sagatavošanu, kurā būtu noregulēti nepieciešamie jautājumi," paziņojumā pēc Briselē trešdienas vakarā notikušajām trīspusējām sarunām ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu apliecināja Mišels.

Puses vienojušās līdz aprīļa beigām izveidot robežkomisiju robežas delimitācijai un demarkācijai. Komisijas pilnvarās būs gan robežas delimitācija, gan drošības un stabilitātes garantēšana uz robežas un tās rajonā.

Tikšanās gaitā puses apstiprinājušas nepieciešamību pilnībā ievērot 2020.gada 10.novembra trīspusējā paziņojuma nosacījumus, norādīja Mišels.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Uz augšu
Back