Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, lai kriminālsodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem saņēmušai personai par dzīvnieka turēšanu aizlieguma periodā piemērotu vēl vienu kriminālsodu.
Noteikts, ka personām, kuras sodītas pēc Krimināllikuma normas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, obligāti piemērojams papildsods - tiesību turēt tiesas noteiktus dzīvniekus atņemšana uz laiku līdz trim vai līdz pieciem gadiem.
Attiecīgos priekšlikumus iesniedza Tieslietu ministrija (TM) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšlikuma.
Ja papildsods tiks pārkāpts, persona būs saucama pie kriminālatbildības par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Pašlaik tiesām ir iespēja minētajos gadījumos noteikt šo papildsodu, bet praksē šī iespēja netiekot izmantota, tāpēc tagad aizliegums uz laiku turēt dzīvniekus noteikts kā obligāts.
Pašlaik saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tai piemērots kriminālsods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Šāds aizliegums personai ir spēkā līdz brīdim, kad tam tiek dzēsta vai noņemta sodāmība atbilstoši Krimināllikuma nosacījumiem, skaidro TM.
Taču, ja tiesa aizliegumu turēt dzīvnieku nav noteikusi kā Krimināllikumā paredzētu papildsodu, tad par Dzīvnieku aizsardzības likuma attiecīgās normas pārkāpšanu neiestājas kriminālatbildība. Tāpēc Saeima šodien veica minētos grozījumus, lai nodrošinātu iespēju piemērot vēl vienu kriminālsodu, ja noteiktā periodā pārkāpts aizliegums turēt dzīvnieku.